17. Novembris 2016

• 17.11.16 22:02
• Kad vakar iedomājos un sāku domāt par tām divām svarīgākajām lietām ar kurām būtu jātiek galā, viss sāka iet kā pa sviestu. Vakar likās, pietiks, zb komunicēt ar cilvēkiem, jau riebums sāka mesties, līdz no gaisa nokrita cilvēciņš, kas ļoti grib runāt...
  Ok..tas tā kā būtu, šorīt ar strjomu braucu pēc analīžu rezultātiem, jo bija skaidrs ka nekas spīdoša nebūs un daktere atkal prasīs kas par lietu, bet nē tie ir VĒL labāk, gribējās teikt WTF. TA mašīnai izgāju bez neviena aizrādījuma, atkārtotā, bet tāpat, prieciņš.
  Uz vienu brīdi skudriņas pārskrēja pāri kaulam, jo tas viss nav no zila gaisa, ir kāds kas stāv blakus.
• 0 rakstair doma