22. Jūnijs 2016

• 22.6.16 10:02
• Tāda sajūta, ka kuru katru brīdi salūzīšu. Negribu nekur braukt uz svētkiem. Negribu palikt mājās. Gribu aizbraukt tur kur neviens mani nesasniedz un pazust.
  Esmu viennozīmīgi zaudējis vairāk nekā ieguvis. Nervi čupā, nervu lāpīšana ar neko veselīgu, veselībai dara skādi.
  Un cik nav bijušas "zīmes" lai nedaru muļķības, tāpat tik eju uz priekšu nedomājot par sekām.
  Laiks stāv uz vietas, pulkstenī minūtes neiet uz priekšu.
  Viss ir tik neatgriezeniski sabojāts, ka nav pat risinājuma ko darīt, mainīt, labot. Šobrīd esmu pa vidu-nekur.
• 0 rakstair doma