14. Augusts 2010

• 14.Augustrrum.10
• 14.8.10 17:18
• Materiālās lietas. Tās padara mūsu dzīvi interesantāku, ērtāku. Tās mūs iepriecina. Bet reizēm tās novērtējam par augstu vai iedodam viņā lielu vērtību. Citreiz vērtējam viņas tik augstu ka pat nepamanām ka tās posta dzīvi. Cilvēki dzenās un atdod savu privāto dzīvi dēļ mantas. Grib lielāku māju, plašu zemes pleķi, pēc iespējas "krutāku" auto, tv maksimāli lielu, burbuļvannu un tā tālāk. Cilvēki ar mazākām finansiālām iespējām arī pēc tā plēšās un sapņi ir pieticīgāki. Bet doma nemainās, tā ir skriešana pēc mantas. Viss jau būtu kārtībā, bet uzskatu ka tas savā ziņā bojā attiecības, ir otra pusīte kurai ir vērtība visaugstākā. Viens no iemesliem kapēc manām attiecībām ar viņu tika pielikts punkts. Agrāk es nesapratu lietu būtību, dzinos pēc tām neievērojot ka viss jūk un brūk. Vairāk nopelnīt un tad paliek viglāk ap sirdi. Kā vispār nauda var atvieglot sirdi, tagad es to vairs nesaprotu. Nauda priekš manīm ir papīra gabali kuriem nav absolūti nekādas vērtības. Vērtība parādās prasmē to izmantot, un nav svarīgi cik tev tās ir, kaut santīmi, tu vari iepriecināt arī kādu citu, kam varbūt ir grūtāk, nopirkt kādu nieciņu. Un nepaliksi tu nabagāks. Nauda mētājoties makā vai kontā ir nekas.
  
  Vērtība ir cilvēks ko mīli. Vērtība būt apskautam un apskaut. Vērtība ir rūpēties par mīļoto. Vērtība ir skūpsts. Vērtība ir pamosties blakus mīļotajam cilvēkam. Vērtība ir pieskāriens otram. Vērtība ir smaids. Ir vērts mīlēt.
• 0 rakstair doma

• 14.Augustrrum.10
• 14.8.10 20:58
• Sirds sadurta, vēl pukst,
  Rētas nedzīst, tās asiņo,
  Jūtu ka esi, tas satur.
  Viens vārds, viens pieskāriens,
  Un esi tepat, tepat līdzās.
  Savu dzīvi jau esmu atdevis,
  Dzīvot man tukšībā, vientulībā,
  Ilgoties, gaidīt un aiziet...
• 0 rakstair doma