5. Augusts 2010

• 05.Augustrrum.10
• 5.8.10 17:21
• No pirmdienas līdz šodienai jūtos līdzīgi, viss kas manī ir nav pārstājis. Domāju ka darbā būs vieglāk un varēšu domāt tikai par darbu. Nesanāk. Pa dienu salasās daudzi īsi mirklīši kad par to nedomāju, jo tajos brītiņos tas fiziski na iespējams. Tie mirklīši ir sekundes, kad jāizdara kāds manevrs u.t.t. Vakar vakarā jutos labi, jo es sagaidīju, biju ļoti noilgojies. Šīs dienas bija mūžiba, bet it kā tikai 3 dienas. Es cenšos galvā sadalīt visu lai pats varētu kontrolēt kad pa ko domāt, tas nav iespējams. Brīžiem pat nezinu ko domāt, kas bija, kas ir, kas būs. Viss savijās kopā, un šaudos no viena pie otra. Ir vēl nedaudz spēka lai turētu sevi rokās. Šis spēks nāk no gaišākām domām iestāstot sev ka viss saliksies pa plauktiņiem kā tam ir jānotiek. Bet spēku atņem sāpes un to beigu termiņš nav zināms, mēneši, gadi.
• 0 rakstair doma

• 05.Augustrrum.10
• 5.8.10 17:57
• Saw Something - Dave Gahan
• 0 rakstair doma