- 18.7.16 17:25
-
Ir pienākusi tāda stadija ka no sliktuma galva sāk griezties, nevar noturēt skatienu vienā punktā, viss peld, rokas trīc. Tāda sajūta ka tūlīt sāks galva trīcināties pati no sevis.
Dusmas un bezspēks, karstums un bailes, uguns un slāpes. Kāpēc tik vēlu pienāca tāda sevis kropļošana? Tas tak ir pa vēlu, viss ir jau sagruvis. Un kāpēc agrāk man bija vienalga par sekām. Kur es biju?
Nevajadzēja man pagājušreiz braukt uz laukiem, es tak negribēju braukt, bet negribēju arī tā pēkšņi ar L. visu beigt, pamazām. Es jau Jāņos negribēju braukt, gribēju pazust.
Kad pirms nedēļas braucu, K. teica, "Kad jau tad jau..." Visu laiku šie vārdi man galvā skan, tagad saprotu, velti es braucu, varbūt vēl ko glābt varēja. Tagad es saņemu sodu pēc pilnas programmas, vēl labāku veidu kā graizīt sirdi, es nezinu.
Nedēļas laikā, tas ir līdz svētdienai, ja ar mani vēl viss būs kārtībā, salikšu trīs atsevišķus punktus. - Mūzika: klusums