Apsolu sev: no šī brīža - es - pavisam apzināti - neuzņemšu sevī - dusmas, neapmierinātību - bet - pieiešu lietām un notikumiem - ar apziņu - ka - dusmoties - patiešām - nav - tā - vērts - - - tā es nosargāšu un paturēšu sevī - pašu svarīgāko - savu iekšējo mieru.
Ar mieru es būšu daudz tālāk, nekā caur dusmām tūdaļ panākot savu un pēc tam zināmu laiku pavadot nožēlā par sabojātām attiecībām un ļaujot otrai, kura, savukārt, patur sev mieru, justies šinī ziņā par mani pārākai. Es vairs nenostādīšu sevi šinī ziņā zemāk. Es pacelšos virs lietām, neļaujot tām izvest sevi no pacietības un iekšējās harmonijas ar sevi un pasauli.
Svinīgs solījums.
Un - I'll watch you..

P.S. Šī bija mana pēdējā brīvībā palaistās un nesavaldītās dusmošanās reize.

Šodien:

10 km, 600 vingrojumu, zīmējums (pēc Gintas Ozoliņas zīmējuma) - stilizēta sieviete, tās matu sakārtojums, zieds matos.
Šodien strīdējos par 'neatliekamiem' sīkumiem ar I. un pieņēmu lēmumu, par kuru rakstīju iepriekš.
Un tas ir labi - kaut arī pats strīdēšanās fakts nav labs, tomēr no tā izlobīju ko ļoti labu nākamībai, savam izturēšanās veidam turpmāk. Super!!!
Jā, un - saņēmu divus zvanus skaipā - apmēram 12 un 1 minūti garus - no B.št. k-ga. Jauki aprunājāmies.
Pēcpusdienā, kad biju pabeigusi zīmējumu, aizgāju uz upi noplunčāties un paspēju izkāpt no ūdens un pārnākt neilgu brīdi pirms lietus un pērkona negaisa, kas sekoja pēc tam.
Vakarā uz laivas lasīju ''Pārmaiņu vēju''.

B-o, sargā mani un vadi mani. Dod man spēku,gudrību, pacietību, atjautību, daudz, daudz labu sajūtu par daudziem jo daudziem labiem notikumiem. Dievs, vadi mani uz īsto, vislabāko, un dod aizsardzību ceļā uz to. Pilnīgu aizsardzību. B-o, lūdzu, parūpējies par manu vienotību ar Die-u.