Veicu 300 ātrus un atraktīvus gumijvingrojumus no rīta; tam sekoja 7 km ar velosipēdu un iejaukta mīkla, tad izmazgāti mati un izcepti pīrāgi un picas; tad cienasta aiznešana (no visa pa drusciņai) kr. un v.mammai (satiekoties ar kr. pie ce.), tad - TAD - TAD -TAD!!!!! - ES NOPELDĒJOS UPĒ! ŠOGAD PIRMO REIZI! Ak, es ilgi nevarēju piespiest sevi iet ārā no ūdens - plunčāties, šļakstīties un priecāties par, kā man šķita, arvien siltāko un siltāko ūdeni (ņemot vērā to, ka pašā sākumā man tas likās visai auksts un es jau sāku uzdot sev iekšēju jautājumu par ūdens temperatūras samērīgumu vasaras mēneša pilnbrieda punktam)!
Pievakarē nopinu divus vainagus; tad uzdūru uz iesma grildesiņas - ak, tu prieks! paldies par tām, B-o! - un izcepu veselu šķīvi ar tām! Tas ir, šķīvi es neizcepu - piebildīšu skaidrības labad -, bet, kad tās novilku no iesma, sanāca pilns šķīvis.
T. uz veļika aizbrauca pie o. uz V-giem (tur bija arī A. ar kādu), pēc laiciņa šis kāds ar t. atbrauca pēc m., jo o. tā noteikti gribēja - viņai nebija pieņemama t. attieksme.

Lai nu kā, pievakarē mūsu kaimiņi, kā dzirdēju vakara klusajā atviļņojošajā gaisā, atraisīja savas balss saites - bet, ehh, īpaši tālāk par L-o! L-o! un pāris divrindītēm viņus nemanīja dziedam.
Nu jā, man jau arī šie svētki vairāk nav tie, kādus es tos izjutu, piemēram, bērnībā - tagad tas viss šķiet novirzīšanās no īstā, maldīšanās kaut kur tur, kur, piemēram, izdošanās tādā vai citādā lietā atkarīga no kādas izdarības.
Apmēram no 22 līdz 23-jiem sēdēju uz laivas aizbērzītē un E-llen ar mūziku telefonā. Iekšēji lūdzu piedošanu par to, ka biju dusmojusies šodien.
B-o, sargā mani. Dievs, piedod man, ka.. Paldies - es vēl nepaguvu visu uzrakstīt, kā nupat sajutu iestrāvojam brīnišķīgu siltumu labajā rokā:):):) Pilnīgi fizisku:):):) Dievs, cik Tu esi Liels Un Labs:) B-o, sūti man visu pareizo un palīdzi man ticēt tam, ko es vēlos redzēt un piedzīvot savā dzīvē. :)

P.S. Iepriekšējais ieraksts tapis, atskatoties uz 23. jūniju. :)