| Pagrieziena punkts. Es gribu atsākt, nepieprasīt (kā esmu darījusi bieži līdz šim), bet paļauties, ticēt, gaidīt un - ja tas man būs labi - saņemt. Šodien klausījos Andreja konferenci; tas, kā runāja gan viņš, gan Angelina, gan Tarass, tas sirdsskaidrums, sirdstīrība - to es arī tā gribu.. Un tas jau ir tas svarīgākais - kad esi to ieguvis - nopulējis savu sirdi tīru kā sudraba trauciņu - (ak, gudrais Sprīdīša pamācītāj!), tad viss pārējais pats atnāks, atnāks īstajā laikā un vislabākajā veidā un būs par svētību. Izlasīju šovakar jau pāris izdz. stāstus jauniešu žurnālā, iesāku klausīties CD un tūdaļ turpināšu. B.-o, es Tev atkal uzticos, es paļaujos un es ticu Dievam, vadi mani, atbrīvo (iespējami saudzīgi) no neīstā, melīgā, nepatiesā, tā, kas vēl laiku pa laikam tur mani iekšējās važās, atbrīvo mani no tām, pārrauj un nomet tās no manis, viena es to nevaru..
Dievs, vadi manas gaitas līdz J.-ai, tās laikā (abas divas dienas) un pēc tam, atbrīvo manī to, kas mani atbrīvo.. Izgaisini manus maldus un bailes.. man tās nevajag.. |