Ceturtais maijs. Diena pirms. Gribu tagad apskatīties uz 7. maiju. Ļotti.

Bailes ir viskavējošākā lieta pasaulē. Manējā pasaulē jau nu noteikti tā līdz šim ir bijis.
Šodiendienas taktika: pilnīga un pilnīgi apzināta to ignorēšana.
Paskatīšos, kā man tas izdosies.
Tikko tās tuvosies, lai auksti mitriem pirkstiem ķertos man klāt un lūkotu aizžņaugt kaklu, paātrināt sirdspukstus, acu priekšā tēlojot dažādas pašrocīgi zīmētas ainas tumši draudīgiem triepieniem, ātri atsaukšu prātā savu ''Aizsargu'' - domu par to, ka tās mani ir kavējušas vairāk nekā jelkas cits, ka tās man garīgi, iekšēji ir likušas justies tik slikti, cik vien iespējams. Slikta pašsajūta pirms katra brauciena uz skolu un iedomājieties kāda pirms publiskas uzstāšanās, piemēram, kursa darba aizstāvēšanā! Pietiek. Man tās nav vajadzīgas. Giljotinēt tās!! Viva La Mi Vida!
Nu, protams, negribu ieslīgt arī pārliecīgā patosā un pietēlot.
Bet no šī brīža, kas ir tagad (12:13), es tās saņemšu žņaugos, kā žņaugos tās bija turējušas mani..
Es tās iemetīšu bezdibenī. TAGAD es TĀS IEMETU BEZDIBENĪ. ''ĀĀĀĀĀ...'' atskan no to puses.
This is The End of all those terrible Fears.
Enough.

''Pagājuši tieši trīs mēneši kopš mūsu pirmās tikšanās e-vidē..''
''Bet ar nākamo, domāju, būs labāk - līdz tai būs tikai divi mēneši.. ;)
Te nu es esmu, un tāda nu es esmu - kad neatrodos aiz datora aizsargstikla.. ;)
Kāda bija pirmā doma, kas iešāvās tev prātā, kad mani ieraudzīji? ..Mana pirmā doma, kad ieraudzīju tevi, bija... redz, kur šis pacietīgais un neatlaidīgais cilvēks!''
''Kā atbrauci.. cik ilgs laiks pagāja.. no Olaines vai no Rīgas..? Meklēji šurpceļu pēc izkāpšanas ar GPS, taujāji kādam sastaptajam, iepriekš izpētīji kartes vai gāji pēc kādas iekšējas programmas, kas saucas I. un ko pirms tam ieinstalēji sevī, un kura tev teica: pēc nākamajiem simts metriem pagriezieties pa labi, tad taisni un tur jau viņa būs..? ;)
Ko darīsim vispirms? Jāizpakojas laikam.. Apskatīsim apkārtni..

Jautājumi, ko es gribētu viņam uzdot..
BĒRNĪBA
Nu tad.. Sāksim no paša sākuma.. Pastāsti par savu bērnību.. Starp citu, zini to anekdoti? Ārsts pacientam: ''Jūs pie mums pirmo reizi? Nu tad sāciet no paša sākuma..'' ''Nu tā, dakter, iesākumā Dievs radīja Zemi..''
Kādas ir tavas pirmās bērnības atmiņas, ko tu atceries?
Labākais brīdis bērnībā? Un sliktākais?
Varbūt izklausos mazliet pēc kādas socioloģiskās aptaujas veicējas, bet.. ha-ha..
TICĪBA
Kā bija tavā ģimenē, kad tu augi, no kurienes un kurā brīdī tu ieguvi ticību Dievam, kā tas sākās?
ATTIECĪBAS
Kāds ir tavs sievietes ideāls? Un vai, pamatojoties uz to, par sevi tu varētu teikt, ka tavas īpašības ir to papildinošas vai līdzīgas tam?
BRĪVAIS LAIKS
Kā tu visbiežāk pavadi savu brīvo laiku, brīvdienas? Cik tālu esi ar mājaslapu?



Šos krietni vēlāk.
Atceries, tu kādu vakaru rakstīji, ka dažkārt jūties, it kā esi šo to palaidis garām.. Ko tu ar to domāji?
Vai es tev varu uzdot vienu pavisam personisku jautājumu? Par tavām iepriekšējām attiecībām ar to meiteni, par kuru stāstīji. Kāpēc tas beidzās?