Emocijas ir tik mainīga lieta.
Njā..
Ir tā sajūta, ka tomēr jāparūpējas par notikuma norisi un jāsagatavojas, cik nu varu..
Nekad vēl neesmu bijusi uz randiņu! Iedomājieties?! Nekad vēl! 26 gadi uz šīs planētas zem mūsu visu kopīgās Saules. Līdzās un vienlaikus tālu no jums..
Tā nu, mīļie ļautiņi, novērtējiet veselu ķermeni un visas brīvības, ko tas sniedz. Jūs tam esat daudz parādā.
Savukārt mans ķermenis ir vēl tik daudz parādā man.. Es sāku atveseļoties un atgūties daudzējādā ziņā. Gan fiziski, gan garīgi.
Un pat tā garīgā plāksne, plakne, sfēra ir tas, kam man tagad pat būs jāpievērš vairāk uzmanības nekā fiziskajai.. Lai gan, tai arī.
Tātad - pasākuma scenārijs (kurš, iespējams, nemaz nebūs tāds, bet vismaz dos man zināmu drošības un notikuma iestrādnes/iepriekšējas apstrādes sajūtu..)
I. Sasveicināšanās.
''Sveiks!'' (Atceros viņa balsi, kad pirmoreiz dzirdēju austiņās: ''Sveika..,''; balss viņam ir patīkama, tas nu gan ir tiesa..
''Tad nu tieši trīs mēnešus kopš mūsu pirmās tikšanās e-vidē šodien tiekamies dzīvē.. Tas bija tieši 5. februāris, un šodien ir 5. maijs..''