16. Augusts 2013

• 16.8.13 01:19
• Nolāpītais digitālais laikmets.
  Cik daudz labu bilžu nav aizgājis zudumā dēļ tā visa. Visu laiku tiek glabāti tie attēli datu formā un pie tām reizēm, kad nomirst pa kādam datoram vai rodās nepieciešamības lielus failu apjomus pārnest no viena cietā diska uz otru, tad allaž visvairāk fotogrāfijas cieš. Redz - filmas un mūzikas var pa jaunam nolādēt, bet bildītes, kuras pats esi bildējis, nē. Tās nu gan nevar pa jaunam nolādēt.
  
  Atceros, pirms kādiem 10 gadiem biju 3 gadīgu puisīti uz trīsriteņa nobildējis melnbaltā bildē. Puika tur ņemās, stumj to veļuku un visu pārējo. Bilde tāda, kuru tagad gribētos pie sienas pielikt, bet nevar vairs. Nav tās bildes.
  Brauciens uz Berlīni sen atpakaļ uz divām dienām, kad ar kolēģi vienkārši neko vairāk nedarijām kā staigājāmies pa pilsētu, fotogrāfējām un dzīvojām no tukša gaisa.
  Viens no pārgājienu pilnākajiem Slovākijas braucieniem, kad no rīta sākām kāpt kalnā, tā vakarā tikai tikām no tiem kalniem lejā. Vasaras sākums tas bija, bet kalnos - tur vēl vietām sniegs bija tad.
  Barselonas brauciens ar kori pirms dažiem gadiem. Tas arī pazudis.
  Kaut kāda fotosesija purvā, tā arī nav vairs.
  
  Visas tādas lietas kuras gribētos atcerēties, bet to vairs caur attēliem nav iespējams.
  
  Labi, būtu ta tie filmiņu fotoaparāti, tad tās bildes tiktu iemūžinātas uz mūžu, bet pa dārgo un maz. Ar digitālo daudz tu vari sabildēt, bet ja nesanāk pareizi saglabāt, tad tas viss pazūd.
  
  
• 3 rakstair doma

• 16.8.13 13:38
• Jau bija aizdoma uz rūteri, ka šamējam kaut kas nav kārtībā. Visu laiku konekšens raustās, ūber lēns ātrums un visi pārējie simptomi tam, ka kaut kas sagājis grīstē.
  Vienvārd sakot, atvēru to kastīti vaļā, paskatijos uz plati un pārlodēju vien kondensatoru vietā ieliekot vienu līdzīgu, kas pa rokai bija paķēries.
  Tagad viss ir štokos. Izrādās elektronikas tehniķa kvalifikācija, kas pirms pāris gadiem iegūta, šad tad tomēr arī noder.
• 0 rakstair doma

• 16.8.13 20:46
• 2013. gada februāris
  
  
• 3 rakstair doma