7. Aprīlis 2013

• 7.4.13 22:51
• Pamosties, sakopies, pabrokasto, iekāp autobusā un esi ceļā. Galapunkts Šauļi.
  Pa ceļam piestājām ar kolektīvu Lietuvas slavenajā krusta kalnā ar mērķi papildināt tur esošo attribūtu skaitu par vienu vienību. Nekas interesants. Man jau vairāk patika pavasarīgā saulīte, kas atstarodamās no sniega klātajiem laukiem, visiem žmiedza acīs tā, ka neko nevarēja redzēt lāgā. Vēl nodomāju, drīz jau tas viss nokusīs un beigsies tā ziema, kura jau gandrīz pusgadu te dzīvojās un negrib doties tur, kur viņai jādodas. Par godu tam pacentos, savēlu trīs kārtīgas sniega bumbas... hops hops... viena otrai virsū un sniegavīrs cilvēka augumā gatavs. Kājiņas uztaisītas, rokas pieliktas, kaut kas ar seju arī sazīmēts, pupi arī sameistaroti heh :D . Pie paša krustakalna.
  Tālāk jau ceļš veda uz 10 km attālajiem Šauļiem. Pēdējoreizi tur ir pabūts, pirms kādiem diviem mēnešiem autofotoorientēšanās pasākuma ietvaros. Ļoti labi atmiņā iespiedušies pāris kadri no tā pasākuma tajā reģionā. Toreiz arī braucām gar krustakalnu pa taisno iekšā pilsētā un devāmies centra virzienā, tur bija kontrolpunkti'n'shit.
  Šoreiz gan... izsēdināja autobuss tieši pie kaut kāda bistro, kur tantes jau bija sagatavojušās 50 cilvēku paēdināšanai. Cienāja mūs ar biešu zupiņu, maizīti, karbonādi, kartupeļu biezputru un salātiņiem. Teikšu godīgi, nebija pārāk garšīgi. Vienīgais, kas man patika, tā bija biešu zupiņa un tāpat ļoti mazā porcijā.
  Kā paēdām, tā devāmies uz turpat aiz stūra esošo baznīcu. (patiesībā šauļi ir maza pilsēta. Tur viss, kas cilvēkam ir jāzin par to pilsētu atrodas divu kvartālu rādiusā) Baznīcā kā nekā bij paredzēts vakara pusē koncerts mums. Vajadzēja izmēģināt, kā skan, cik silti un viss pārējais. Pārsteiguma nekāda, kārtējā baznīca, kurā ir vēl aukstāks nekā leduskapī. Viens lietuvietis pat izteicās apmēram tā "A ti znaješ, kakda tut jest holodna?! Ocen holodna, minus sorok(nu četridesmit)!" Lai nu būtu. Beidzām mēģinājumu un kāpām iekšā autobusā uz vietu kur jāģērbjās. Tas ir 200 metrus no baznīcas. Jā, tiešām! Burtiski 200 metrus no baznīcas atradās iestāde, kurā mēs ģērbāmies un mēs uz turieni braucām ar autobusu. Buržuji jobanie :D Tā kā visi nosaluši, tad protams ka jāsasildās. Tas turpmāk tika darīts līdz pašam koncertam.
  Ak jā pēc tam uz baznīcu arī ar autobusu braucām tos 200 metrus Nu jau sasildījušies, ar mirdzošām acīm un visu pārējo.
  Tālāk jau sākās koncerts. Zālē bija gandrīz visi soli aizņemti. par to prieks. Diriģentam laikam kāds koncerta laikā smiltis acīs iemetis bija, nabadziņš sāka puņkoties prasīja cilvēkiem pēc lakatiņa.
  Pianists mums arī pamanijās paspīdēt, tādu solo gabalu nolaida vienas dziesmas laikā, ka pat radās apstulbums dažu ļaužu vidū, jo tādas notis nav iespējams nošu grāmatās ierakstīt. Pēc dziesmas diriģents veltija viņam pāris aizkustinošus žestus.
  Beigās gaviles, koncerts beidzies, visi aplaudē, stāv kājās un viss ir jauki. Iekāpjam autobusā aizbraucam pārģērbties un dodamies mājās. Pēc koncerta visiem protams kakli sausi, vajag apslacīt tos. Sacīts darīts.
  Diemžēl šī kompanija tika pamesta tā agrāk, pāris kilometrus aiz robežas šķersošanas. Ar nolūku doties uz netālu esošajām vecvecāku mājām paciemoties....
• 0 rakstair doma