15. Decembris 2012

• 15.12.12 13:04
• Rīt, jelgavā, piedalīšos veiklības sacensībās ar automašīnām. Konkurenci sastādīs veselas septiņas automašīnas. Tas nozīmē, kad ir liela iespēja atbraukt mājās ar vēl vienu diplomu kabatā.
  Man patīk, kā vējš šodien ņemās pa āru. Tas skats, kā sniegu pūš no vienas malas uz otru ir fantastisks. Katru dienu jau tādas lietas negadās redzēt. Šajā sakarā atmiņā nāk viena nedēļa, kas tika pavadīta pirms diviem gadiem Itālijas dolomītu kalnos. Nu tas ir valsts ziemeļos. Bijām ar grupu aizbraukuši paslēpot, katru dienu brokastīs maizītes, piens, jogurts, kafija (kā eiropiešiem ierasts), vakariņas gan grandiozas tur tika gatavotas. Pudele vīna. Pirmais ēdiens, pēc kura parasti jau jutos paēdis. Otrais ēdiens, kurš tomēr bija tik garšīgs, ka pat negribējās beigt viņu ēst, lai gan puncis jau sen bija protestēt sācis par savu pilnumu un tā.
  Jā, galu galā galvenais, ko mēs tur darījām, bija sļūkšana pa kalnu lejā. Dažas dienas bija vispār tādas, kad visu ieleju, kas apakšā atrodas skaidri varēja redzēt. Citās dienās skaisti mākoņi visu ieleju bija apsēduši, un paši mēs virs viņas. Izdevās pašiem pat pabūt mākonī iekšā, kad klāt vēl nāca putenis, tad gan bija nedaudz nepatīkami. Totāla migla, vējš un ledainas ledus piles, kas sitās sejā visu laiku.
  
  
• 0 rakstair doma