- 16.7.11 01:03
-
Meklēju savus garadarbus iekš vēstuļdraudziņu sarakstēm.
"ko tu darīsi tumšā vakarā, kad tu būsi viena, neaizsargāta, pamesta dvēsele uz tukšas un nepazīstamas ielas un pēkšņi no muguras tu sadzirdēsi nežēlīgus briesmoņa rējienus, kuri liek pat mironim savos kapos apgriezties otrādi. Tavs sirds ritms sāk nežēlīgi dauzīt pa krūtīm un no dzirdētā tev pāri pierei sāk tecēt auksti sviedri. Prātā jau sāc atcerēties visu savā dzīvē piedzīvoto. Tu negribīgi un lēnām pagriezies Stindzinošā briesmoņa virzienā, lēnām vēršot savu nožēlojamo acu skatienu uz To radību, kas drīz plosīs tavas miesas pa visu pamesto ielu nežēlojot ne kripatiņas no tavas nekam nederīgās miesas. Beidzot tu ieraugi tumšo, spalvaino radību savā priekšā. Viņš tuvojas vienmērīgā tempā tavā virzienā. Tu aizver acis un ievelc garu garu elpas vilcienu un gaidi izšķirošo brīdi. Tu gaidi, gaidi, bet nekā nenotiek un nodomā "wtf - kas notiek ?!" tu atver acis un redzi savā acu priekšā pasaulē pašu skaistāko un pūkaināko čihuahua šunelīti, kurš ar savu mīļāko rozā krāsas bumbiņu mutē, mīlīgi grib piedāvāt ar viņu paspēlēties." Ko tu darīsi ?