sapņi un iedomas

5. Janvāris 2006

23:45 - es noteikti atkārtojos

Gribēju pazust. Nekavējoties. Uzreiz. Bet nespēju. Vispirms jānoved līdz absurdam, tā, ka atliek vairs tikai bēgt. Neatskatoties.
Un sākt to pašu.
Atkal.
Izliekoties, ka tas ir kas jauns, ka tā vēl nav bijis, ka esmu cita, labāka.
Izliekoties, ka ir nozīme.
Atmiņa tiek aizbērta ar mannu un es tiešām noticu, jo neatceros pat vakardienu.
Atkal. Joprojām.
Reiz cerēju atrast sākumu, bet neizdevās. Neatceros. Neko.
Powered by Sviesta Ciba