03:31 - kārtējais ģeniālais secinājumscilvēks tieši tāpēc ir cilvēks, ka spēj piedot |
03:31 - kārtējais ģeniālais secinājumscilvēks tieši tāpēc ir cilvēks, ka spēj piedot |
17:16stīpas un rūtismidzošas strīpas rudens lapu durvis, virpulī ietītās atvērtas stāv vai gari pastaigājas vai sapņi vai tas ir aicinājums doties tur aizbēgt un aizmirst atcerēties? vai tikai malduguns un ilgas |
17:22pasaules saskārās un pārklājāsspogulis iztecēja nespēdams izturēt šo apjukumu pārāk biezi klājas slāņi un sajaucas murgos kādam paradīzē kad skaistie sapņi apnikuši |
17:30es debesis vēroju tikai caur logutādu mazu zilu sapni vai pelēku vienkāršību mirdzošu segu vai tumšu aci es vēroju kā putni pazūd kā pārslas rodas un gaisma izritinās es tikai vēroju veros pustumsā |
17:42es sevi pazaudējuun atslēga ir izgaisināta es tevi pazaudēju un nezinu, kā, lai sauc es pazaudēju gaismu es pazaudēju tumsu es pazaudēju mieru un nemieru es pazaudēju un brilles nepalīdz |
17:48es solu tev laimies solu tev brīvību un bagātību es solu līksmību nebeidzamu es solu aizmiršanos es solu un solu tik ņem un dzer baudi, ja vari tik ņem es krītu uz ceļiem tavā priekšā ņem tik pastiep roku es visu došu nu nebaidies - dzer es taču esmu tik daudzsološs ņem nu ņem - tā gan, bet solījumu pildīšanu es neapsolīju |