sapņi un iedomas

25. Decembris 2005

03:31 - kārtējais ģeniālais secinājums

cilvēks tieši tāpēc ir cilvēks, ka spēj piedot

17:16

stīpas un rūtis
midzošas strīpas
rudens lapu durvis, virpulī ietītās
atvērtas stāv
vai gari pastaigājas
vai sapņi
vai tas ir aicinājums doties tur
aizbēgt un aizmirst
atcerēties?
vai tikai malduguns
un ilgas

17:22

pasaules saskārās un pārklājās
spogulis iztecēja
nespēdams izturēt šo apjukumu
pārāk biezi klājas slāņi
un sajaucas
murgos
kādam paradīzē
kad skaistie sapņi apnikuši

17:30

es debesis vēroju tikai caur logu
tādu mazu zilu sapni
vai pelēku vienkāršību
mirdzošu segu
vai tumšu aci
es vēroju
kā putni pazūd
kā pārslas rodas
un gaisma izritinās
es tikai vēroju
veros pustumsā

17:42

es sevi pazaudēju
un atslēga ir izgaisināta
es tevi pazaudēju
un nezinu, kā, lai sauc
es pazaudēju gaismu
es pazaudēju tumsu
es pazaudēju mieru un nemieru
es pazaudēju
un brilles nepalīdz

17:48

es solu tev laimi
es solu tev brīvību un bagātību
es solu līksmību nebeidzamu
es solu aizmiršanos
es solu un solu
tik ņem un dzer
baudi, ja vari
tik ņem
es krītu uz ceļiem tavā priekšā
ņem
tik pastiep roku
es visu došu
nu nebaidies - dzer
es taču esmu tik daudzsološs
ņem
nu ņem
-
tā gan, bet
solījumu pildīšanu es neapsolīju
Powered by Sviesta Ciba