14:49 - par autobusu, vēju, jogurtu un smagajām automašīnām*aizej tur aiz meža, aiz jūras, aiz kalniem paņem to mazo un lielo, vārdos neizsakāmo brīdi ietin to celofānā aptin zvārguļiem, iesien banti un noliec zem eglītes smakt varbūt pēc gada vai diviem no trūdiem izaugs kas derīgāks ko varēs celt galdā bez kauna un laimes trīsas tad pārņems viesus kas skatīs šo cepeti taukaini spožo ak, kāda smarža ak, kāda garša ak, neticat man, tā nevar būt * aplej ar ūdeni slapjas man acis ieknieb vaigā un pasmejies par to, ka arī sāp iedur adatu matu pīnē iedur adatu pirkstā, lai dzirkstī izrauj spārnus un pieliec pie sienas lai kalst * es Tevi gaidīšu uz akmens tilta līdz nosirmosi Tu, līdz paliks vairs no manis tikai dvaša un tā pati kādam citam zagta * vēlos izsūkt tevi sausu uzņemt sevī tevi visu un vairs nekad neļaut iet lai tu mani sargātu no sala dotu spēku piecelties * p.s. autobuss joprojām kavē, bet meža vecis pārcēlies uz dzīvi zem tilta |