sapņi un iedomas

15. Novembris 2005

00:26 - kārtējais ģeniālais secinājums

dzīves sodība, cilvēks tomēr ir sabiedriska būtne, un reizēm tik ļoti gribas, lai kāds sadzirdētu

11:54 - drūmi

gribu vērties ceļa tukšumā, bet vējš atspiež atpakaļ,
spēcīga brāzma
un nu atliek tikai zemās mājas tumšie logi
pati māja gan reiz bijusi dzeltena, bet nu noplukusi netīri pelēka, šķiet veca un nolaista
restotie logi samazina jau tā mazo gaismas devu, kas varētu iespīdēt
drūmi

15:57 - labi

" ..raindrops keep fallin' on my head
but that doesn't mean my eyes will soon be turnin' red
cryin's not for me
'cause I'm never gonna stop the rain by complainin'
because I'm free
nothin's worryin' me.."

jūtos neparasti labi, smaidu līdz ausīm, un ir vienalga, ka gana daudz nepadarītu darbu, ka esmu galīgi izspūrusi, līst lietus un manas kājas ir slapjas
lai arī gaiss ir pelēks, iekšā ir silti

un daugavas ūdens šodien ir zaļgani pelēki zils
Powered by Sviesta Ciba