19:06 - valsisviss aizmirsts, nekas nav svarīgstikai deja izmisīga deja līdz pēdējam pasaule pamazām sadalās arvien sīkākos gabaliņos un sabirzt putekļos bet viņi dejo dejo eksistē tikai kustība un nav nekā pirms nekā pēc neprātīgi virpuļi straujāk straujāk ātrāk kuplās kleitas slīd virs spoguļgludās grīdas ēnas virs neredzamu sveču liesmām telpa pamazām sadalās mazi grīdas gabaliņi kā mākoņi peld melnajā izplatījumā un griežas bet viņi tikai dejo un smaida galma balle ar kleitām līdz grīdai, kāda tikai pasakās iespējama kad saplūst visas pasaules vienā atvarā pieskaras viena otrai lai pazustu uz mūžību pārlēciens no viena mākoņa otrā citas krāsas, citi audumi bet mūzika tā pati viens neuzmanīgs solis, un bet deja turpinās, vēl pagaidām |
sapņi un iedomas
9. Oktobris 2005
22:02 - rītiesmu no stikla, trausla un asaneskaries klāt ļauj pierast pie dienas esi kluss, nejautā neko ļauj lēnam slīdēt cauri rītam pierast pie skaņas, vērot, izjust un pieņemt --- mani pamodināja putns pie loga un atnesa smaidu ir celties laiks, par ilgu gulēts mosties reiz, celies šī diena būs skaista --- viegli šķebīga sajūta, sirds sitas pārāk ātri neko negribu, tikai lieciet mani mierā modinātāja zvans, briesmīga skaņa, patiesi briesmīgākā pasaulē [05:58:13] jiiiiiiiiiiiiihaaaaa riiits drīkst necelšos --- gaišs... šķiet atkal būšu ilgi nogulējusi diez, cik ir pulkstens tikai viens, tad vēl nav tik traki hmmm kaut kādas skaņas nevienam taču nevajadzēja būt mājās bet ir pagaidīšu līdz viss noklusīs pārāk vēls, lai cerētu, ka viņa vēl varētu doties uz darbu, bet, gan jau, ka dārzā atradīsies ko darīt, ir taču tik jauka saulaina diena tāds nogurums un smaga galva nedaudz sāp spranda, bet mazāk kā parasti kas gan šodien bija jādara tā.. beidzot jāsakārto istaba, jau ir radušās problēma šo to atrast un grīda ir aizkrāmēta ar kastēm jau sen kā vajadzēja nodot grāmatas bibliotēkā, bet gan jau līdz četriem nepaspēšu kas vēl ak jā, jāceļas nepatīkama garša mutē, tiešām vakar tik vēlu ēdu? neatceros varbūt neiet dušā, tas nekas, ka parasti eju čīkstoša skaņa taču tā pavisam noteikti nāk no atvērtā loga ieslēgta veļasmašīna, citādi klusums jau divi, derētu celties viņa var atkal atgriezīsies būs vēlāk jāizbrauc ar riteni un jāizvēdina galva ak vai, mati netīri, tikai vakar kā mazgāju sasodīts, atkal ienāca man ir brīvas otrdienas un tieši otrdienās viņai ir jānāk no darba ātrāk nejēdzība |
22:30 - ...pazib un nozūdtikai nojausma par kaut ko, pieskaras un atkal pazūd tikai uz mirkli sajūti, nespēj pat izprast bet zini, ka tas tur ir kaut kas tikai paslēpies, tikai jāatritina jāizsaiņo un ieraudzīsi aizķert aiz drēbju maliņas paša stūrīša neizdevās, bet vienmēr var mēģināt vēl varbūt kādreiz varbūt |
22:31 - sapnisklajš lauks, izkaltis tik ļoti, ka zeme saplaisājusisausums un vientulība klusums, pat vēja nav tikai pelēka zeme KLUSUMS ne skaņas, neviena nav tikai es pat kliegt neuzdrošinos nekustēties ne soli sastingums dziedāt jāvar dziedāt ne skaņas |
22:37 - naktstas tikai tā šķiet, ka viss ir tāds, kā dienā izskatāstā ir tikai maska, butaforija, kas slēpj patieso pasauli, bet cilvēkiem no tās ir bail, tik ļoti bail, ka labāk paslēpties aiz papīra sienām savā iedomu namiņā un būt nomodā tikai dienā, kad tas ir visstabilākais, jo naktī parādās plaisas, caur kurām iespiežas rēgi no tā, ko nevēlas saskatīt tik ļoti bail, ka savu iedomu pasauli uzspiež arī citiem, lai tādejādi gūtu maldīgo pārliecību, ka arī citi redz tikai to, ko tu vēlies saskatīt nedod dievs vēlēties ko vairāk, neapmierināties ar mākslīgi radīto šaurību, kas taču ir tik ērta un mājīga un labi iekārtota un, galvenais, pareiza bet tā nav pareiza un nekad tāda nav bijusi kā gan kāds cits var zināt, kas otram pareizāks, un neba izmisīga turēšanās pie jau iedibinātajiem uzskatiem un cenšanās pārliecināt maksimāli daudz cilvēku par to pareizību, tos patiesi pārvērtīs par patiesiem |
22:46 - ...pasaule aiz trejdeviņām jūrām, trejdeviņām zemēm, trejdeviņiem kalniem, trej deviņiem ..pasaule, kur katrs var būt savas zemes karalis pasaule, kur tu esi visuma centrā, tā jēga un mērķis vieta, kur viss ir tieši tā kā tu vēlies bet, tik un tā vienmēr var vēlēties vairāk, vairāk un vēl vairāk |
22:47 - kārtējais ģeniālais secinājums par seviviņa tikai parāva mani aiz bizastikai, TIKAI? tas šķita lielākais iespējamais apvainojums vēl tagad vairos viņu satikt bēgu no cilvēkiem, kas šķiet labāki, pašpārliecinātāki, tādejādi varu maskēties, iestāstīt sev, ka esmu pārāka |
22:55 - ...viņa sēdēja uz makoņmaliņas un šūpoja kājaspastaigājās pa mākoņu tiltiņiem un rotaļājās mākoņu pļavās dziedāja mākoņu dziesmas un dejoja mākoņu dejas nomoda sapņi, pamazām sajūk ar dzīvi saldi svaiga smarža atgādina pavasari, kaut ir jau rudens |
23:03 - zirneklisgaiši dzeltens zirneklis uz gaiši dzeltenas sienasvēro nekustīgi astoņas slaiki izliektas kājas, katrai pa trim locītavām kā maziem tumšiem punktiņiem vidū ovāls punkts tik trausls pieskaros tā pavisam viegli bet zirneklis tikai nedaudz pārvieto kāju un neliekas traucēties vienkārši vēro un nekustās |
Powered by Sviesta Ciba