Envija

vakar pamēģināju nomazgāt kādu logu fazendā. Nonācu pie vairākiem secinājumiem:
* špakteles putekļus atmazgāt ir ĻOTI grūti
* ar aukstu ūdeni nagi salst
* no pagraba nest ūdeni ir galīgi garām
* pasākums vienatnē (sīči neskaitās)un bez alko ir varen garlaicīgs

tātad - gaidīšu, kamēr pieslēgs izlietni un silto H2O, cerēšu, ka varbūt tomēr kāds cits nomazgās, vai arī rīkošu talku.

Eck, lielos vilcienos jau es ar varētu teikt: "Brīvdienas nav manas laimīgās dienas", nu vismaz - pagaidām.
Sestdienas priekšpusdienu "brīnišķīgi" pavadīju lietū braucot uz Iecavu - pēc kartupeļiem - citur "nevar nopirkt garšīgus kartupeļus!" Sīčiem mašīnā apnika pēc 15 minūtēm, man stāsti par radu dzīvi analoģiski ātri. Par komentāriem no sērijas- lēnāk brauksi, tālāk tiksi - i nerunāšu. Atpakaļ atbraucot tie pāris maišeļi vēl pagrabā bij jādabū. Tad kopā ar sīčiem pusdlaika snauda, vakara rosība, ij diena galā.
Svētdienu pavadījām ceļot putekļu kalnus jaunbūvē, pēc vairāku stundu darba, putekļi tika padzīti, nu, protams, ja neskaita tos, kuri bija sīčiem matos, drēbēs, utml vietās. Logi joprojām gaida mazgātāju, upenes - zaru griezēju, būvgruži savācēju....
Pie tā visa - neiztrūkstošās 4 ēdienreizes ar atbilstošu trauku kaudzi, un vīrs izstādē...
Salīdzinoši šodien - varētu teikt - gatavā atpūta darbā;)

Pasākuma koncepcija izstrādāta, ielūgums gandrīz visiem nosūtīts - atliek tik apziņot tos, kuriem nav e-pasta.

Augstākā dzēruma pakāpe: Netrāpīja ar peles kursoru ekrānā.

Plikpaurība - pakāpeniska galvas pāreja pakaļā. Vispirms pēc formas, vēlāk arī pēc satura..

( ... tālāk ... )

Šorīt, uz darbu braucot, pa SWH tipa kriminālziņu apskats:
nu nav jau mums te nekāda Čikāga, tikai tādi nieki vien xvnjzinkur (pieņemsim, Tukumā) aplaupīta kafejnīcas pārtikas noliktava, paņemti daži pārtikas produkti un "piespļauta zupa un piesmiets šķinķis"....
kā lai vizualizē šķiņķa piesmiešanas procesu? Pēc kādām pazīmēm notiek augšminētā fakta konstatācija???

atradu tīmeklī labo citātu:

Nu nevar uzticēties cilvēkam, kas regulāri noasiņo, bet nemirst...:((( (c)Dienvidparks...

mjā, ak, mēs, nabaga sievietes;)

citu žurnālos piezīmes izteikt, kā izrādās, ir krietni vien vieglāk nekā saņemties un kaut ko ieklabināt savējā...

Braucam šorīt uz darbu, mašīnas nesteidzīgi ripinās pa kā parasti mazliet sastrēgušo Maskavas ielu...bet priekšējā mašīna kaut kā negribigi..ar aizturi...
Vīrs komentē - atkal droši vien bāba pie stūres. Mainam joslu un nonākam blakus fordam - jā, sēž "skaistuļa" un vienā angļu mierā vīlē nagus!! pie nākamā luksofora aizture atkal atkārtojas, tiesa, roku nagus vairs nevīlē.. nonācām pie secinājuma, ka laikam pievērsusies pedikīram.., apspriedām tēmu: kas notiks, ja izdomās arī paduses skūt, vai kājas (bikini) vaksēt. Pie kam, jau izbraucot uz Krasta ielas - skaistuļa pamodās, atrada gāzes pedāli i apdzina..
Laikam jau tie nagi bija bijuši tik gari, ka traucēja stūri grozīt;)

pakļāvos plūsmai..
bija interesanti..

Я дух Ямато!

Вы являетесь Духом Ямато. Древним и наиболее старшим и естественным самураем. Древние традиции и только ваш собственный опыт - являются для вас маяком в этом опасном, изменяющемся мире. Мелкие дела вас не интересуют. Вы очень тяжело, упорно работаете, учитесь каждый день и получаете опыт. Вы можете повелевать людьми, вы можете открыто говорить им истину, вы можете позвать их и они повинуются вам и последуют в любую битву. На самом деле, вы более чем самурай...

::Какой вы самурай?::

heh, kā jau Anneke rakstīja, īsti kaut kā nevelk pārstāstīt, liekas, ka nebūs tas.. bet varbūt jāsagaida iedvesma;)
varbūt kad būs dziļā sniega bildes kas uzradīsies:)

uch, caurums aurā/karmā/xvinjzinkur lielāks laikam nav kļuvis un rīt jau brauciens būs klāt:)

nu re, atnācu uz darbu pēc bik apaukstēšanos noķērušā puišeļa ārstēšanas, un atkal pieteicos braucienam uz Slovakiju. Nedēļa ārstējot, barojot, guldinot un kaušļus samierinot, ļoooooti labi palīdz vēl vairāk izkristalizēt vēlmi pēc ĪSTĀM brīvdienām....
un ja vēl paklausās tajos, kuri jau pabijuši kalnos...

klejojot pa unīti un apskatot tipa "atlaides" sieviešu veļai, reāli uzjautrinājos: pārdevējas aizņemtas ar vīriešdzimuma pircējiem, kuri izmisīgi vēlas iegādāties savām dāmām veļu, bet izmēru nezina. Pārdevēja sniedz viena izmēra krūšturi, seko izteiksmīgiem roku žestiem apzīmējot lielumu un apaļumu pavadīts komentārs: man liekas, ka viņai varētu būt lielākas. Otrs puisis, savukārt mēģināja iegādāties string bixiņas meitenei...to es vairs pat nemēģināju klausīties (lai nevajadzētu ļoti skaļi smieties) un veikli attālinājos no pārdotuves....
jā, un šokolādes plāksnītes ar figūriņām, protams, ka bija jau izpirktas :(

Ja nebūtu bijusi slinka, un uz vēl pagājušā gada novembrī Opel (kurš nomainīja nabaga nobraukto Mazdu) būtu uzlīmējusi zīmi 80, šodien varētu veikt rituālo deju ap vāģīti un plēst nost zīmi. kaut gan, ja būtu kompānija (ech, visi šorīt aizlaida slēpot uz ārzemēm), varētu jau izpildīties.

Padevīgi iekļaujoties masu vispārēja neprāta plūsmā iepirkt rozāsirsniņbanālveidojumus, devos pie Gustava šokolādes stenda iegādāties pasen atpakaļ ievērotās šokolādes plāksnītes ar Kamasutras pozu atdarinājumiem. Vaicāju pārdevējai: "vai plāksnītes ar figūriņām vēl būs? (visas jau bij izpirktas)", viņa viltīgi saprotoši smaidot atbildēja: "šodien jau visas izpirktas, rīt būs atkal, bet nu nāciet tā paagrāk". Figūriņu, starpcitu, visvisādu zaķīškaķīšsirsniņu stendā netrūka....

Nu tā, šorīt man zvana draudzene un lūdz nodot apsveikumus meitukam vārda dienā, bet es pati par šāda fakta esamību biju pilnīgi aizmirsusi! Kauns pa visu ģīmi! Labi jau vismaz, ka nedaudz var attaisnoties ar faktu, ka vārdiņa nav parastajā kalendārā, tik Valsts Valodu centra izdotajā, un tomēr...vajadzēja taču atcerēties...

Nu jā, arī info tīmeklī viņiem kā jau igauņiem...ja arī ir meklējamais vārds angliski, lapa un vajadzīgā info vienalga ir eestii.....

Nu tā.. te nu es esmu..