Envija

Ak, dievs, dod man kaut nelielu pedagoga talantu un daaaaauuuudz pacietības!
Sabiedēja bdārza audzinātāja - ja puiks turpinās pilnībā ignorēt lasītapmācības/runātapmācības centienus, šo kā nepilnus 7 gadus vecu atstās bdārzā uz otru gadu!!!!
vakardienas mājas nodarbības rezultāts - 5 minūtes ij mani nervi čupā!! Nu nepielec man, kā var pazīt visus burtus, pēc kārtas nosaukt, kā jālasa vārds kopā - fantazē par pirmā burta tēmu...:( Pacietība - 0! (tai pašā laikā datorā apmācošās spēlītes ar labirintiem, atšķirībām, formām, uc aiziet uz urrā, nu kāpēc nav latviešu lasīt apmācāmās progas)
Nobriedu domai - algot studentīti/vidusskolnieci, pensionāri/vvz, tik iemāciet puiselim lasīt! Pret svešu may be arī būs lielāks respekts.
Un tā spītība - jau vismaz 3 gadus grupiņā bērni sastājas no rīta aplītī, katrs visiem pasaka Labrīt! mani sauc ....
mans puiks principiāli! ignorē šo (godīgi runājot, arī manuprāt idiotisko pasākumu) un klusē. Savukārt, audzinātājas, šķiet, ka ir nolēmušas turpināt, kamēr Emīls šito pateiks....

Lielā bērna slimošanas bezrūpības laika ieaijāta, neko nenojauzdama, vakar devos pēc puiša uz grupiņu un kā ar auksta ūdens šalti uzņēmu ziņu: vajag masku rītdienai, našķus, ko tirgot, naudiņu - par ko pirkt citu gatavotos našķus. Tā nu vakar vakarā rūpīgi cepu mazos keksiņus (lai slavēts papīra formīšu izgudrotājs!). Mazā knīpa žēlīgi skatījās (mazajai grupiņai šie prieki iet garām:( ), tad nu sacepu sīkušiem ar porciju, ko panašķoties:)

Izrādās, ka 5dienas vakaros izbraucot no centra, korķi ir pat 20.00, vai nu arī galīgi nepareizs maršruts;)
Toties 6dien uzmargoju jaunu gludināmā dēļa pārvalku ij pat visu veļas kaudzi sagludināju.
7dien bij tāāda migla, ka neriskēju pati braukt līdz Alfai, gājām vienkārši pastaigāties ar mazo knīpu. Vēl meituks tika pie jaunām biksēm (vells kā tā mākslīgā kažokāda birst un put griežot to apmalītēm..)
šorīt mazā nu nekādi nevarēja ačteles atvērt - bet vakarā bija jādīdās un jākāpj meklēt mamma. Tētis, palaidnis, savukārt nemaz meituku nenogādāja atpakaļ uz savu gultiņu..

Kā izrādās, šautriņas mest sacenšoties ir interesanti, ja pats vinnē, nu vai vismaz neizšķirts. Ja sieva pamanās no 4 partijām 3 vinnēt, tad vairs neesot tik interesanti;)
Nu ko es varu darīt, ja centrā man netrāpās, toties 3kāršie tāpat vien lido?

vakar puišeļa vīruss arī manu galvu ij ačeles piespieda
sāpēt:( Labi vismaz, ka puikam ir labāk. Mazā nerātnā knīpa ar puņkojas, tomēr bez brāļa mājās ir TIK klusu. Sēž meituks ij puzlītes savā nodabā rātni liek, un kas interesanti, saliek ar. Emīls ar nepilnos 3 gados salika, bet tīri uz vizuālo atmiņu un nevis kombinatoriku.

Un ādas krēsli, protams, ir laba lieta, tik arī noput (nu uz melnā tā redz) ij vajag vaskot.

puikam joprojām temperatūra, meituks punķojas un man sāk sāpēt galva...

otrais slimošanas vilnis ir klāt! Puiks nolikās ar t.

Laba un jauka kolēģa aiziešana vienmēr izraisa dalītas jūtas: prieku par to, ka kāds ir atradis jaunu (labāku, citādāku, labāk atalgotu - kādas nu kuro reizi vajadzības) darbu, un skumjas par to, ka šis cilvēks vairs te nestrādās.

Piedevām, 30gadnieku krīze arī mani jau labu laiku nomoka: gribētos jaunu darbu. Tikai - kā sabalansēt vēlmi pēc jaunā, ar pietiekamu kompetences līmeni attiecīgajam darbam, nodarbinātības līmeņa attiecību pret saņemamo algu? Un pats galvenais - izlemt, ko tad īsti gribētos darīt...

brīvdienas... nu kāpēc gan allaž nākas rakstīt - tā saucamās...
Izklausās jau kā sūdzēšanās, bet - gribētos izplānot kādu braucienu pa Latviju, vai bērneļus kur aizvest, bet tā vietā sestdienas lielāko daļu pavadam tīrot māju, pievelkot remonta astītes, utml. 7dien izpildam obligāto ciemos braukšanu - uz I. krustdēla dzimšanas dienu.
Nu nav satisfakcijas par pavadītajām brīvdienām, nu nav...

Gribu iemācīties Visual Basic...
varētu būt interesanti. RTU bija viens dikti fragmentārs kurss, bet tas bi maaaakten sen:(

Puika šorīt piecēlās, paskatījās pa logu un gavilējoši iesaucās: "mammūūū, šodien būs ziema!!!"
Uz jautājumu - pēc kā viņš to secināja, tika atbildēts - nu, kā tu nesaproti? Katru rītu taču ir arvien lielāka salna, drīz snigs sniegs!:)

pēc pāris šampanieša glāzēm degustēt viskiju nav visai ieteicams - otrā dienā galva tāda makten pūkaina...

Vīra kungs atkal izsaukts komandēties uz Tallinn. Kā man šitā braukāšana apnīk..., jo tad pašai ir jābrauc, bet lai noliktu auto, krastmalā jābūt jau 8:10 :((
Šorīt jau es paspēju, jo sīčus iebērnudārzoja tētis, bet rīt...
eck...

Mjā, liela māja diemžēl prasa savas nodevas, pat tik skaisti saulainās brīvdienās (jo īpaši labi var redzēt putekļu kamolus, kuri veļas pa stūriem). Un tā tu ļautiņš tā vietā, lai baudītu rudens pastaigas kopā ar bērneļiem, esi spiesta tos negantniekus nīdēt. Jo augšminētie sīči piekopj slidināšanos pa grīdu arī un veļu gludināt man patīk vēl mazāk par istabu uzkopšanu.
Un pirmdienu iesākām ar megaaizgulēšanos - pamodāmies, kad Emī krustmāte zvanīja, lai precizētu izbraukšanas laiku. Un, lai pavisam labi būtu, Kerucis pamanījās jezgā ievērt durvīs pirkstu - tā, ka pat jāapsaitē bija:(
jācer, ka visa nedēļa tāda nebūs..

lietus..
pilnmēness..
besit vsje...

Nez kāpēc katru gadu, tikko bdārzs atsāk darbību, kur gadījies, kur ne - mazs, "glīts" adenovīrusiņš uzreiz uzsāk savu klīstošo ceļu pa vasarīgi atpūtušos bērneļu grupiņām. Un nav ne mazāko cerību, ka šis aprobežosies ar vienu grupiņu;)
Tā nu esmu 2 nedēļas auklējusies ar pēc kārtas saslimstošiem bērneļiem:(
Jāpiezīmē gan, ka tad kad pirmo dienu augstā temperatūra zūd, nav nemaz tik slikti;) Var no rītiem kopā ar sīčiem gulēt līdz 9, nesteidzīgi brokastot un lietus lāšu simfonijas pret loga rūtīm pavadījumā iekurt kamīnu ij sēdēt atpūtas krēslā margojot mazajiem pirksteļiem cimdus.

P.S. Tom and Jerry man jau izraisa alerģiju;)
P.P.S. Šorīt piecelties bija makten grūti visiem.
P.P.P.S. Arī Ālandu salās līdakas tik ap 2-3 kg ķerās;)

ar neizbēgamo bērnudārza adaptācijas laika kolektīvo slimošanu. Puika 1dien atnāca mājās un paziņoja, ka sāp galav, loģiski, ka bija arī temperatūra:( dživojas taga pie mīmas pa gultu un ārstējas. Priekš slima Emīla pārsteidzoši daudz ēdot;)) Māšele, toties, izbauda mammu un tēti tikai sev vienai. Jāpiezīmē, tas nu šai gana labi patīk. Uz bdārzu ar iet palēkdamās un ar patiesu izbrīnu sejās raugās uz no rīta raudošajiem grupasbiedriem. Interesanti - gan Emīla grupā ir dvīnītes, gan Kerijas grupiņā dvīņu brālīši:))
Un vīrs, nodevējs tāc, 5dienas vakarā pazūd uz nedēļu Ālandu salās makšķerēt. Solas jau atvest zivis ar, bet.. kas tad tur ko nemācēt copēt - ielej un izdzer:))
It sevišķi - ņemot vērā daudzsološo šinī ziņā kompāniju;)

hehe, kur jauki atkal ko iepļāpāt:))
Bērneļi abi iet dārziņā. Meituks makten omulīga, čuc tur jau no 1. dienas, grupā pagaidām nāk vieni puišeļi, manai madāmai jau tas pie sirds.
vakar bijām meklēt sēnes - jamās slēpās makten labi...

žēl, bet tā nu ir. Gan rītos vēsums liek sevi manīt un ķermenis klusi sauc pēc jaciņas, gan vakaros vairs pēc 21 šortiņos nepaskraidīsi.. eck..Un sasodītā iesna ar negrib atkāpties:(

mjā, saaukstēties vasaras vienīgajās siltajās dienās - tas ir jāmāk;) Un ar temperatūru gulēt tā jau bezgaisa karstā telpā ar nav niko patīkami.
Vienīgais, kas priecēja - sīči veseli:)
Un uz akvaparku mani vēlreiz arī tikai uz haļavu un varbūt ziemā aizvilks - ūdens auksts, neviena! siltā baseina (man kā klientam ir pilnīgi po, ka 99% ļautiņu ir karsti, man un meitukam vajag silto baseinu nevis jau pēc 3 minūtēm drebināties, džakuzi ar auksta, rindas uz trubām nežēlīgas, ēstuve - zem katras kritikas, bērnu izklaide (kapteiņa Kida)- mazohistiem - kuram sīcim gan patīk, ka ik pa 5 min apšļāc ar reāli auksta ūdens šalti. Labi, ka vismaz saunā bij silti.