Envija

Un kad no rīta, ejot uz mašīnu, pēkšņi saproti, ka jaciņu tomēr derētu uzvilkt, tikpat nenovēršami nāk atskārsme, ka viss - vasara ir cauri. Tik ātri paskrējusi vasara, ka nekas nav te ierakstīts. Bet vai gan ierakstīsi pludmales smilšu siltumu, vilņu šļakstus un bērnu rotaļas, vai bezcivilizācijas nometnes pie ezera jaukumus?
Un ir tik skumji apjaust, ka beidzies basenīšu, lencīštopiņu un visādu citādu mazgabarīta apģērbu laiks, un nāksies vien meklēt kādu jaciņu, slēgtās kurpes un zeķes :(
Un atkal sāksies riņķa dancis - skola, bērnudārzs, darbs... Puiks ij negrib dzirdēt atgādinājumus par pēdējo brīvo nedēļu.
Atliek vien steigties mazliet tomēr papriecāties par vakariem, kas tomēr ap 19 vēl ir mazliet gaiši un saglabāt kādu kriksīti vasaras saulītes arī pelēkajam slapdraņķa laikam.