Envija

Lieldienu brīvdienas paskrējušas pilnīgi nemanot. Piektdien aizvedām bērņukus uz Leduslaikmetu 2, visumā jau patika, tik būtu gribējies, ka Upacieris to mamutu tā bišķi basīgāk ierunātu, a tā - vietām pat pačiepstēja;)
Sestdiena, sliktā laika pabojāta, paskrēja neapdomīgi paņemtajā haltūrā.
Nu ja, katru gadu nosolos nepakļauties sīču lūgumiem nopirkt mākslīgo olu krāsu paciņas un katru gadu vismaz viena nopērkas:) Izmēģinot arī bērni piekrīta, ka mākslīgais ir pē:D Svētdien krāsojām pa vecam un sanāca gana glīti, tik tās baltās olas tādas neizturīgas, daudzas ieplīsa. Tad izrādījās, ka tauta svin Lieldienas Pēčos, bet organizētājFreimanis mums pat nebij paziņojis (tas nekas, ka vienalga nebrauktu, profilaksei tikai izteikts fui)
Bijām arī pie Iksķiles skolas pašūpoties.
Pirmdien nosvinējām dikti klusi meituka jubileju - liela jau.

Storijs - vakar pēcpusdienā iznesu vienu kaktusiņu ārā, pārstādīju citā podiņā, salēju un atstāju ārā, kamēr pati zemeņvagas (oi, kur slikti pārziemojušas) aprušinu. Tur parosos, te pagrābju, atbrauc vīrs, papļāpājam, ka darbiem norma, nav ko plosīties, ieejam iekšā.
Vakarā, jau bērni nolikti gulēt, ieritinos pati arī, nupat laidīšos snaudā - te pēkšņi - kā ar āmuru ap pieri - kur palika kaktuss?, nakti solīja mīnusus, nosals nabadziņš, droši vien jau tagad auksti, cēlos, gāju skatīties - protams, nabags ārā, lapiņas aukstas, vējā trīc.
Kā vīrs komentēja - laikam nabagam tak dikti auksti palika, sāka bļaut, lai nes iekšā:D