Envija

nez, ar veļļuku vakarā nobrauktie n kilometri neitralizē vēl siltu, smaržīgu, brūni kraukšķīgu ābolmaizīti?
Pusceļā pie ceļa Sv. Meinarda baznīcas drupām (nokavējāt mīlīši, jau vakar sāka atkal uzpludināt ūdeni) graužot jau pieminēto maizīti un sīčiem aktīvi bizenējot riņķī, skatoties uz koka žogu, radās jautājums - nez kā pareizi bij jālec šķērītē, tak pārteicos ij vīram pajautāju: "Kā pareizi jālec skrūvītē?" Jautrība vakara gaitā bija nodrošināta - vēl šorīt mani apcēla un mēģināja definēt, cik lielai skrūvītei (vai glāzei) jābūt:)