Envija

mazā knīpa vakar visu vakaru klēpī vien līda un gražojās, naktī ap 1 kā sāka staigāt no savas gultas uz mūsējo un čīkstēt:( Ij pierīte pakarsta bija. Nu kāpēc vienmēr slimot sataisās uz brīvdienu/atvaļinājuma pusi, a ko?
Uz tēta izlaidumu šodien jau ar diezvai sanāks tikt knīpai.
Ech, dzīve..

Eju es pēc savien puķzirnīšiem pa Līvu laukumu un redzu - sēž uz soliņa brūni iedegusi, žilbinoša blondīne, ar graciozām kustībām izvelk no rokassomiņas banānu un, garāmgājējos valšķīgi raudzīdamās, lēni to mizo, tad vēl lēnāk, izbaudīdama katru sekundi, tuvina ugunīgi krāsotajām lūpām un nesteidzīgi nokož. Tā arī nesapratu - banānu ēst lika izsalkums jeb vēlme pakoķetēt ar garāmgājējiem?