Envija

tāda neko sev;)
( ... tālāk ... )

Izrādās, ka jau pēc notikuša fakta, teikums par ieiešanu ceturtajā gadu desmitā" nemaz tik slikti neuztveras. Tā kā tas ir negrozāms fakts, tad atliek tik to uztvert ar humora izjūtu:)
Pasmaržoju kolēgu iedāvinātās rozes..mm.. pat smaržo..atšķirībā no vakar saņemtajām burvīgi sarkanajām, bet nesmaržojošajām.
Un pusdienslaikā došos atprečot dāvanu karti - nez cik fantastikas grāmatu krievu valodā (latviešu ir nejēgā dārgi) sanāks? ;)

Rit parastais ikvakara gulētejamais rituāls - parunājamies ar sīčiem, pamīļojamies (pasaka parasti aizmidzina tik lasītāju, nu vismaz man žāvas pašai garantētas), ij seko tēta teksts: "a nu ka mudīgi uz savām gultiņām", puiks klausa - zin, ka savā ērtāk ij tāpat nekur neliksies, mazā - protestē, aiznes uz gultiņu, atskan sirdi plosoši bļāvieni un pēc 2 min arī dip dip dip pie mammas, nu labi, saku, parunāsim vēl, bet tumsā. žvīkts, mazas rociņas mammai ap kaklu un saka: "mīļa", labi, runājam, ka ārā tumšs, sunīši čuč, kaķīši čuč, putniņi čuč un brālītis savā gultiņā arī čuč... prasu, un ko tava gultiņa gaida? lepni atbild: "mani", saku, jāiet uz gultiņu - meituks pagriežas pret tēti, izstiepj roķeles un skaidri saka: "aiznes" :))
ko lai saka - maza mīļa manipulatorīte aug:)

Upd.
tajā pašā vakarā stundu agrāk:
kopīgi tiek veidota tortes virskārta - vīrs griež gabaliņos persiku kompotu ij liek uz tortes, bērneļi čiepj šos gabaliņus un bāž mutēs, es gatavoju želeju.
Emīls dīdīdamies riņķī paziņo: "bet es zinu, ko jūs tagad darat!"
Nu tad pasaki mums!
seko apburbuļojoša atbilde: "taisat kūkai dekoratīvo apmetumu!"