Envija

Eck, lielos vilcienos jau es ar varētu teikt: "Brīvdienas nav manas laimīgās dienas", nu vismaz - pagaidām.
Sestdienas priekšpusdienu "brīnišķīgi" pavadīju lietū braucot uz Iecavu - pēc kartupeļiem - citur "nevar nopirkt garšīgus kartupeļus!" Sīčiem mašīnā apnika pēc 15 minūtēm, man stāsti par radu dzīvi analoģiski ātri. Par komentāriem no sērijas- lēnāk brauksi, tālāk tiksi - i nerunāšu. Atpakaļ atbraucot tie pāris maišeļi vēl pagrabā bij jādabū. Tad kopā ar sīčiem pusdlaika snauda, vakara rosība, ij diena galā.
Svētdienu pavadījām ceļot putekļu kalnus jaunbūvē, pēc vairāku stundu darba, putekļi tika padzīti, nu, protams, ja neskaita tos, kuri bija sīčiem matos, drēbēs, utml vietās. Logi joprojām gaida mazgātāju, upenes - zaru griezēju, būvgruži savācēju....
Pie tā visa - neiztrūkstošās 4 ēdienreizes ar atbilstošu trauku kaudzi, un vīrs izstādē...
Salīdzinoši šodien - varētu teikt - gatavā atpūta darbā;)