January 31st, 2007

Good bye dreams.

Es smejos par citu cerībām, mērķiem, sapņiem un iecerēm. Smejos jo zinu, ka tām piedzīvot vilšanos, tām izgāzties pilnībā. Es smejos, jo pašam bail mēģināt. Pašam bail no neveiksmēm. Nekļūdās tie, kuri nemēģina. Esmu viens no tādiem. Nožēlojams? Var jau būt. Bet kāpēc?

?

Un ko tu gaidi no šīs dzīve? Un no nākamās? Vai vispār ir vērts? Vērts kaut ko gaidīt?