January 29th, 2007

***

Labrīt, es te mazliet parakstīšu. Labi? Kāpēc?! Atbildi vēl nezinu. Nekad neesmu zinājis. Ai, pat uz divu roku pāru pirkstiem tā īsti nevar saskaitīt to, cik man ir bijuši blogi un bail pat iedomāties to, cik daudz man to vēl būs.

Man patīk rakstīt. Parasti paiet kāds laiciņš līdz es apjaušu, ka viss kas sarakstīts nekam neder un dara man tikai un vienīgi kaunu, kad to beidzot esmu apjautis - pārstāju rakstīt. Paiet kāds laiciņš un sāku atkal.

Cilvēkiem ar vājiem nerviem reizēm gadās problēmas ar atmiņu. Arī man. Sanāk, ka es rakstu, lai atgādinātu, ka nemāku to īsti labi darīt un tādēļ to nevajadzētu darīt.

Sanāk tā muļķīgi, bet tāda nu ir šī pasaule - bezjēdzīga, vienkārša un vēl sazin tur kāda, katrā ziņā neko labu par pasauli pateicis vēl neesmu. Visam savs laiks. Jā, bet ar mani laiks īsti labās attiecībās nav. Vispār - neviens nav.

Nevarētu sacīt, ka es cilvēkus atbaidu. Nē, tieši otrādi, bet man ir tieksme viņus atgrūst. Nē, es neesmu kārtējais sociopāts, kurš dzīvo virtualitātē un reālajā dzīvē nav nekas. Es neesmu nekas ne tur, ne te. Tikai tas mani atšķir no viņiem. Tā lūk.