Slēpties, radīt citu, iedomātu pasauli, dzīvot tajā, iznākt laukā no tās tikai brīvdienās un svētku dienās, kad neviens nestrādā un virs zemes ir miers un cilvēkiem labs prāts, protams, ir vieglāk, sakārtot savu īsto un vienīgo, problēmām, nervus bendējošām lietām un notikumiem pilno pasauli ir tik sasodīti grūti, bet bēgt un atsacīties no visām šīm pasaulēm ir vienkārši stulbi, jo aiz tām durvīm ir vienīgi tukšums, bezgalīgs miegs, no kura baidoties pavadītas neskaitāmas bezmiega naktis, nav gaismas tuneļa galā, tikai sasodīta prāta ķīmija, jā, ķīmija nekad nav bijusi mana stiprā puse, bet šai te es ticu..
Dec. 22nd, 2007
Šitais šmurgulis, degū kāpj eglē, līdz pusei apmēram, kādu metru no zemes un grauž kopā egli un uz tās uzliktās lampiņas. Izskatās, ka eglē būtu vāvere. Vispār dikti interesanti un uzjautrinoši. Kādas četras reizes jau paspējis nogāzties lejā.
Feb. 5th, 2007
nu ir taču mazliet ģeniāli, ne?
(..)I wanna see through all the lies of society
To the reality, happiness is at stake
I wanna hold up my head with dignity
Proud of a life where to give means more than to take
I wan't to live beyond the modern mentality
Where paper is all that you're really taught to create
(..)I know it sounds like a dream
But it's the only thing that can get me to sleep at night
I know it's hard to believe
But it's easy to see that something here isn't right
I know the future looks dark
But it's there that the kids of today must carry the light
Willy Mason - Oxygen
To the reality, happiness is at stake
I wanna hold up my head with dignity
Proud of a life where to give means more than to take
I wan't to live beyond the modern mentality
Where paper is all that you're really taught to create
(..)I know it sounds like a dream
But it's the only thing that can get me to sleep at night
I know it's hard to believe
But it's easy to see that something here isn't right
I know the future looks dark
But it's there that the kids of today must carry the light
Willy Mason - Oxygen
Feb. 3rd, 2007
Папа, почему этот магнит не собирает эту дискету?
не всегда все должно быть настолько прекрасным..
идеализация убивает.
идеализация убивает.
Feb. 1st, 2007
sabiedriskais.
"Iekāpšana pa priekšējām durvīm."
"Vadītājs konduktors."
Hmm.. Bet vai šodien, viens krievu tautības pārstāvis par to, ka viņš nemāk vai visdrīzāk negrib lasīt latviešu valodā, nesamaksāja ar to, ka bīdīdams pa aizmugurējām durvīm iekšā savu bērnu, bērna roka tika pamatīgi iespiesta durvīs?
Tas tā no vadītāja puses, attaisnojot savu rīcību. Tobrīd šķita, ka taisnība ir vadītāja pusē, bet nākot no pieturas uz mājām, aizdomājos, ka nemaz neesmu īsti pārliecināts, ka trolejbusa vadītājs bija latvietis.
"Vadītājs konduktors."
Hmm.. Bet vai šodien, viens krievu tautības pārstāvis par to, ka viņš nemāk vai visdrīzāk negrib lasīt latviešu valodā, nesamaksāja ar to, ka bīdīdams pa aizmugurējām durvīm iekšā savu bērnu, bērna roka tika pamatīgi iespiesta durvīs?
Tas tā no vadītāja puses, attaisnojot savu rīcību. Tobrīd šķita, ka taisnība ir vadītāja pusē, bet nākot no pieturas uz mājām, aizdomājos, ka nemaz neesmu īsti pārliecināts, ka trolejbusa vadītājs bija latvietis.
Jan. 31st, 2007
?
Un ko tu gaidi no šīs dzīve? Un no nākamās? Vai vispār ir vērts? Vērts kaut ko gaidīt?
Good bye dreams.
Es smejos par citu cerībām, mērķiem, sapņiem un iecerēm. Smejos jo zinu, ka tām piedzīvot vilšanos, tām izgāzties pilnībā. Es smejos, jo pašam bail mēģināt. Pašam bail no neveiksmēm. Nekļūdās tie, kuri nemēģina. Esmu viens no tādiem. Nožēlojams? Var jau būt. Bet kāpēc?
Jan. 29th, 2007
***
Labrīt, es te mazliet parakstīšu. Labi? Kāpēc?! Atbildi vēl nezinu. Nekad neesmu zinājis. Ai, pat uz divu roku pāru pirkstiem tā īsti nevar saskaitīt to, cik man ir bijuši blogi un bail pat iedomāties to, cik daudz man to vēl būs.
Man patīk rakstīt. Parasti paiet kāds laiciņš līdz es apjaušu, ka viss kas sarakstīts nekam neder un dara man tikai un vienīgi kaunu, kad to beidzot esmu apjautis - pārstāju rakstīt. Paiet kāds laiciņš un sāku atkal.
Cilvēkiem ar vājiem nerviem reizēm gadās problēmas ar atmiņu. Arī man. Sanāk, ka es rakstu, lai atgādinātu, ka nemāku to īsti labi darīt un tādēļ to nevajadzētu darīt.
Sanāk tā muļķīgi, bet tāda nu ir šī pasaule - bezjēdzīga, vienkārša un vēl sazin tur kāda, katrā ziņā neko labu par pasauli pateicis vēl neesmu. Visam savs laiks. Jā, bet ar mani laiks īsti labās attiecībās nav. Vispār - neviens nav.
Nevarētu sacīt, ka es cilvēkus atbaidu. Nē, tieši otrādi, bet man ir tieksme viņus atgrūst. Nē, es neesmu kārtējais sociopāts, kurš dzīvo virtualitātē un reālajā dzīvē nav nekas. Es neesmu nekas ne tur, ne te. Tikai tas mani atšķir no viņiem. Tā lūk.
Man patīk rakstīt. Parasti paiet kāds laiciņš līdz es apjaušu, ka viss kas sarakstīts nekam neder un dara man tikai un vienīgi kaunu, kad to beidzot esmu apjautis - pārstāju rakstīt. Paiet kāds laiciņš un sāku atkal.
Cilvēkiem ar vājiem nerviem reizēm gadās problēmas ar atmiņu. Arī man. Sanāk, ka es rakstu, lai atgādinātu, ka nemāku to īsti labi darīt un tādēļ to nevajadzētu darīt.
Sanāk tā muļķīgi, bet tāda nu ir šī pasaule - bezjēdzīga, vienkārša un vēl sazin tur kāda, katrā ziņā neko labu par pasauli pateicis vēl neesmu. Visam savs laiks. Jā, bet ar mani laiks īsti labās attiecībās nav. Vispār - neviens nav.
Nevarētu sacīt, ka es cilvēkus atbaidu. Nē, tieši otrādi, bet man ir tieksme viņus atgrūst. Nē, es neesmu kārtējais sociopāts, kurš dzīvo virtualitātē un reālajā dzīvē nav nekas. Es neesmu nekas ne tur, ne te. Tikai tas mani atšķir no viņiem. Tā lūk.
