|
[08 May 2010|06:20pm] |
| [ |
mood |
| |
breaktaking |
] |
| [ |
music |
| |
klasika |
] |
pirmās sekundes ar sarkano skaistuli ģertrūdi, un jau ir vieglums. varētu mūsu draudzība ilgt mūžību.
klanciema iela rosās. mēs nīkuļojam katrs savā sērkociņkastītē, bet tur dzīvība mutuļo pilnā sparā. tumšzildebesis ir bekgraunds zaļzaļiem kokiem; koki satrakojušies pēdējā laikā un taisā bvuāāāā.
naktī mežonīgs galvas reibonis un drēbju maisi no miskastes turpat, pie "mājas".
ģertrūde čīkst. čīk, čīk. es tik minos tālāk, pāri 100 tiltiem. beidzot nekur nav jāskrien.
pelmeņi, brūnači, no kuriem var nobīties, saldējums ar šokolādes uzlējumu pie brīvības pieminekļa.
nekadnekad līdz galam pilna mana sirds; satraukumi; novīšana un tad atkalatdzīvošanās.
fever ray nekad vēl nav apnicis. bet pilnīga pagājušvasara, viltības un patiesuma mirkļi, alūksnes, miera un ā. ielas; pirmsvasaras saiets, šķūnis ar pļāpām un ceriņlaimītes.
katram sava mazā (lielā?) pasaulīte, katram savs saundtreks un iedomas, kā videoklipā, filmā vai realitātes šovā. bet ir jau arī.
vakars būs brīvs. pičs un ddc. esot jāpaņem dažas ķieģelīšmaizītes, jo ģbrils arī gribot ēst. tas ir viens liels trakums.
|
|