jau 3o dienu esmu atpakal Latvija. ir labi but majas, tomer ir kkada rugtuma garsha par to, ka celojums ir beidzies un atkal jalien atpakal ikdiena. un ir savakushies diezgan daudz neizdaritu darbinu... bet bus ok. gan jau tikshu ar visu gala :)galvenais, lai ikdiena nav tik peleka ka sodien ir debesis.
vel joprojam acu prieksha ir skaistakie skati, ausis skan visdazadakas valodas, smiekli, jocini...ilgojos pec jautras kompanijas :)
seit cilveki ir tik stresaini un uzvilkti. jau pirmaja diena sabojaja man visu prieku par bushanu majas ar kkadiem pilnigi nevajadzigiem uzbraucieniem un izteicieniem- grrr! bet gan jau pieradisu, atkal.
vakar redzeju kritoshu zvaigzni(vismaz man ta labpatik domat;))...,protams, ka iedomajos veleshanos un ljoooti ceru, ka ta piepildisies. ta tam jabut. beidzot!
" Kas meklee, tas neatrod. Kas nemeklee, tiek atrasts." F.Kafka
sestdien uzvilku savas roza brilles un devos uz lielpilsetu kurpju meklejumos (mokoshs pasakums!), pateicoties spozajai saulei, atklajas daudzas lietas, ko lidz shim nebiju pamanijusi- majas, kuras nebiju lidz shim pamanijusi, ka ari to, ka lielaja Riiga 5staavu majas izkatas mazas un necilas. un tad es aizdomajos par smilshu graudinju tuksnesii.urbanizacija ir varens speks, kas iznicina jebkuru zalo plekiti zemes virsuu.
eh, pirmo reizi rakstu sheit. tikko pieregistrejos...divaini :) laikam jau ienacu sheit sava slikta noskanojuma del. gribas vnk izlikt kkur to, kas mani ir dzili ieksha un ta ari mutiski nevienam nevelos teikt.
vakar ta mazliet apravos. un biju jau pelnijusi. cik ilgi var cilveku chakaret ar savu neizlemibu un pardomashanu. bet man nav drosmes pateikt, ka nekas nesanaks, taja pasha laika man nav parliecibas, ko vins grib...totals mezjsh. un tgd jutos s*** es jau esmu ta slikta. gan jau paries, tomer varbut shi bus ta reize, kad beidzot lidz galam viss tiks pateikts. un ta butu vislabak...