Rudens debesis vienmēr vissmagākās

Svina lāses skarbi zemi šausta,

Sagumst pleci, zemu galvas liecas

Kailie koki truli vēju tausta.

Kliedētu virs Tavas galvas mākoņus

Un no acīm biezo miglu raustu,

Ja vien nebītos vēl vairāk kā no rudens

Tu manu nosalušo plaukstu...

aukstu..

aukstu...