* * *
/Andrim 06.03./
Tik tuvu un reizē tālu
Kā Zeme un Mēness mēs bijām,
Un Visuma telpā kā dejā
Savas planētas kopā vijām.
Es jūtas un emocijas
Mēness otrajā pusē slēpu,
Un neskaidrās atmiņas dvēslē
Jau nākotnes vīzijās tērpu.
Tai mirklī Laimes zvaigznē
Raudzījās tūkstošiem sejas,
Līdz Zeme un Mēness bij’ kopā
Mūžam bez apogejas.
Laiks izgaisa vienā brīdī
Kad atvadas vienoja mūs,
Bet nākotne taps tieši tāda
Kā zvaigznes lēmušas būs.