* * *
Nekad neesi solījis zvaigznes
No debesīm nonest lejā,
Tik reizi pa reizei tā bikli
Man lūkojies tieši sejā.
Mēs naktī tikāmies kāpās
Un vētra sajūsmā rima,
Līdz klusajos jūras viļņos
Paisums un bēgums dzima.
Ar pirmajiem saules stariem
Es rītausmā tevi vīlu,
Bet bezmiega naktīs jau zinu
Ka, Pilnmēness, es tevi mīlu!
|