BARIGA
Vientuļa bāka tumšajā jūrā
Grimstošo kuģu cerība,
Ūdenī nava pamats zem kājām
Agonijā raustās dzīvība.

Pāriet viļņi pār slīkoņu miesām
No Saules paliek tik svelme,
Pēc jauniem upuriem gaudo vētra
Un baisa kļūst rijīgā dzelme.

Tikai uz mirkli viss stājas un klust
Un jūrniekus tumsība baida,
Līdz atkal viss grimst un aiziet bojā
Bet bāka tik mirgo un gaida.