 | |
|
Viss, es tagad gribu dejot. Ai nu labi, varbūt, ka ne gluši tagad un tūliņ, bet, ja sāktu skanēt tās 500 miles pirmās taktis, gan jau lektu kājās arī tagad. Nu vispār gribas dejot.Dejot un dejot un nedomāt. |
|
| |
|
neprātigi
Cik ļoti šobrīd negribas būt pašai. Taisnība Tev, kas teicis - visvairāk ilgoajmies pēc tā, ko nevaram dabūt.Aizliegtais auglis. Vai tiešām mums varbūt vajag to visu atstāt kā ir - labāk taču pēc kaut kā skumji ilgoties, vēlēties un atstāt to ka ir - tādu tālu, neaizsniedzamu. Ak, veselais saprāts - kur gan Tu esi? |
|
| |
|
viss
Esmu nogurusi. No nemitīgās gaidīšanas. No domāšanas par Tevi. No analizēšanas. No nezināšanas. No braukāšanas. Un atkal no gaidīšanas. Var jau būt, ka šobrīd nogurums no visa. No garajām dienas stundām, kuras tomēr nepietiek. Man šodien nepietiek Un paŗi nepaliek Vien tik, cik paredzēts tev iedots. sasodīta būšana. |
|
| |
|
klusums pirms
Vētras? Muļķības par. Mierīgāks par mierīgu un par nejūt vēju. Bet kuģis tāpat tiek šūpots un reizēm vienkārši vajag izbraukt zem visiem tiktiem un padomāt.. |
|
| |||
|
pasakas
Skolotājā iemīlēties nedrīkst. Kā ir ar pārējiem? Pārdevējiem? Pasniedzējiem? citiem uz pē? Liekas, ka kāds ir aplējis ar aukstu ūdeni un nav iedevis dvieli, kur noslaucīties. Tās jau ir tikai sekundes, kuras moka un brīžiem nogriež elpu.
|
|||
| |||
|
Atkal izteikti zemteksti. Bieži tādi sanāk un tad jau daļa no tiem arī patiesi. Tā reizēm ir vienīgā iespēja pateikt - es gribu. Un arī - negribu. Es šodien gribu, lai ir tā. Man gribas tikai mazliet. Mazliet saules, mazliet spēka, patiesu sajūtu. Bet - lai pateiktu tieši pietrūkst drosmes.
|
|||
| |||
|
Kāds ir mazdrusciņ salauzis šūpoles. Ne jau tā, ka var nokrist.Bet nedrošības sajūtu rada gan, jā. Joprojām mēģinu atrast sevī līdzsvaru.No ārienes tas nenāk un iekšējam ir nobīde. Muļķīgs smaids ik pa laikam un acu plikšķināšana.
|
|||
| |
|
par pogām, ogām un nezinu
Es negribu būt tā, kas mīl vairāk un stiprāk. Negribu arī mīlēt mazliet. Negribu, lai Tu mīli mazāk. Kur rast vienādojumu? |
|
| |||
|
nakts pienāk
Varbūt man ir bail iet gulēt. Jo zinu, ka tad palikšu viena.Es un manas domas un sajūtas. Mazdrusciņ baisi, jo no sevis jau nenoslēpsies. Tāpēc tagad sēžu un izdomāju aizvien jaunu un jaunu darāmo lietu, lai nedomātu.
|
|||
| |
|
nemaz ar ne
Baigi jokaini, kā šodien pasaule ir apsnigusi. Līdz ar mainīgajiem laikapstākļiem mainās manas sajūtas. Diezgan krasi, jāpiebilst. Kur lai atrod mūžīgo sauli? |
|
| |
|
allways
Nu lūdzu, uz tauriņa spārniem. Viegli, viegli atnes man mazu mieriņu. Maigu, kā smalks zīds. Klusiņām, kā sapņa elpa. Bet tā, lai zinu, ka gribi to atdot. |
|
| |
|
Susuri
Ir lietas ,kas nemainās. man gribas spēlēt lietus paslēpes, bet snieg un man nav ne jausmas ,kad man pie rokas būs nodevīgais lietussatgs. Mīlu, mīlu, mīlu. |
|
| |
|
par rītiem
Ar mazām manikīršķērītēm gribu izgriezt no dienām rītus. Salikt mazās aploksnītēs un sūtīt uz Abu Dabi.Kā Garfilds Mērmalu. |
|