engelina

Ir gan vēl tikai pats rīts, tā ka par īstajām sajūtām/emocijām laikam nav oblektīvi spriest. Tomēr skaidrs ir viens - lai vai kas tas arī nebūtu - pieradums/nepieradums, viena es nezinu, ko darīt. bezjēdzīgi novelku savu laiku pirms darba, priecājos, ka,atnākot mājās, būs gana vēls, lai uzreiz ietu gulēt. laikam jāpaiet ilgākam laika posmam un jāsāk mācīties sadzīvot ar sevi. Tā, lai nav garlaicīgi. bet pagaidām šīs ir bezjēddzīgi izmests laiks. nepatīk iekšējās sajūtas.
Tā. vajag saplānot programmu rīt. nezinu, ekstresensu cīņas vientulībā arī sāk likties nedaudz šaušalīgas :D Šobrīd doma vecumdienās dzīvot pansionātā, kur pilns sabiedrības, man nemaz nešķiet tik nevilinošs :D