engelina

šodien jau tā pavisam pamazām, bet tā apjausma ka nu esi palicis viens, ir pienākusi. ne jau nu gluži viens pats pasaulē, bet nu savā ziņā jā. mājās baigais miers un man laikam nav īpaši simpātisks. visticamāk, ka būs, kā parasti, kad esmu atstāta viena kādā konkrētā kvadrātmetrā - nolauzīšu pēdējās spēka paliekas pie kompja un tad segu pār acīm, lai miegs dara savu. Ilgošanās vēl tikai nāks, ka es jums saku.
un muļķības tāpatās. pamazām sāku izvilkt no pūralādes visuss noslēptos niķus un stiķus un cilvēkus. tikai nenorauties no āķa un rāmji, rāmji.