Es gribu mirdzošas acis, es gribu taureņus vēderā, es gribu kopābūšanas sajūtu, es gribu, es gribu..es gribu smaidīt.
Da vienkārši par daudz gribu.
Šobrīd gribas čučēt. negribas veikt pirmsmiega darbus, jo ir nogurums.
Habemus dzied:nāc, Tevi samīļos. Nenāk jau labu laiciņu.
Kur Tu esi, mans sirdsmiers, mans apmaldījies gars, manas sajūtas un stabilitāte?
man gribas uzlikt segu uz galvas un gulēt, gulēt, gulēt. Kad atveru acis, skaudrā apziņa, ka Tevis atkal nav blakus, ka priekšā ir gara diena un Tu esi tur, kur esi.
Un es gribu, lai Tev ir labi. Un es egoistiski gribu, lai arī man ir labi. Un es nezinu, kā šobrīd panākt kkādu kompromisu.
Es gribu NLO, kas Tevi nolaupa un ved pie manis.