suņa krāsošana
Šodien, kad suns ir jau par visiem 100% sauss un gatavs turpmākai lietošanai - proti - samīļošanai, nevilšus ienāca prātā paralēles.
Cik gan bieži mēs savus mīļos, kuri dažādu dzīves apstākļu sakritību dēļ ir zaudējuši savu krāsu pakļaujam tamlīdzīgām egoistiskām darbībām un nu viņiem nākas pie/pārdzīvot mūsu karsto vēlēšanos dabūt viņus iepriekšējā skatā. Dabūjam vēlamās krāsas, kuras, kā mums pašiem šķit - viņiem ir vispiemērotākās. Tad bāžam viņus ar galvu iekšā ūdenī, kura temperatūta krietni vien pārniedz normālo, bakstam, stutējam un bukņījam, lai tikai rezultāts būtu tāds, kā mēs to vēlamaies.
Šeku reku - uzspiežam citiem savas vēlmes par to, kā viņiem būtu jābūt.
Cik gan bieži mēs savus mīļos, kuri dažādu dzīves apstākļu sakritību dēļ ir zaudējuši savu krāsu pakļaujam tamlīdzīgām egoistiskām darbībām un nu viņiem nākas pie/pārdzīvot mūsu karsto vēlēšanos dabūt viņus iepriekšējā skatā. Dabūjam vēlamās krāsas, kuras, kā mums pašiem šķit - viņiem ir vispiemērotākās. Tad bāžam viņus ar galvu iekšā ūdenī, kura temperatūta krietni vien pārniedz normālo, bakstam, stutējam un bukņījam, lai tikai rezultāts būtu tāds, kā mēs to vēlamaies.
Šeku reku - uzspiežam citiem savas vēlmes par to, kā viņiem būtu jābūt.
Bet sunītis ir trakoti mīļš un jā, laikam jau caur visādiem eksperimentiem mēs nonākam pie patiesajām patiesībām.