Reiz man bija vidusskolas laiki un bija tāds klasesbiedrs Mārtiņš. Reiz mums bija žetonvakars un ballēšanās kreklos. Bet es biju pie stūres. Un tad viņš man atgādināja vienu no pasaules lielajām mācībām - mēs paši sev radam burvīgu vakaru, nevis bars draugu, vai litri alko. Galu galā var jau arī sēdēt uz baļķa un gruzīties ar baru draugiem un alko litriem.
Tpc līksmojiet tā, lai pēteros ir ko atcerēties!
Priekā! [;