Kā jau īstenā dienasgrāmatā, es dalīšos ar jums manā šodienā!
Šodien bija vnk wtf iekš skoliņas, bet nu vajadzēja pamosties tik fakin agri [senāk 7:30 būtu bijis vēlu, tagad esmu paspējusi izlaisties], lai noskaidrotu to, ka vecais, galvenais kraķis atkal pirž mums gaisu, jo dizaina darbnīcā mums nav ko darīt, jo viņš pats nerubī īsti visu. Šodien ļoti izteikti laikam varēja sajust, ka šajā 4 cilvēku kopā es esmu boss, kurš atbrauc vienreiz mēnesī un saliek visu pa plauktiņiem. Pašai jau gribas par šito ieķiķināt, bet nu...lai jau.
Tā kā man bija maģiskās 5h ar līdzīgu apstākļu sakritību kā rītdien, tad devos uz 'cinamūnu' skatīties filmiņas. Nokļuvusi 'alfā' radu sajūtu, ka labāk par to neforšo ķinīti, es varēti pameklēt sev gumijniekus. Neko pieņemamās cenās un glīšu neatradu - man ļoti svarīgs ir komforts un iekšējā apziņa, ka par šādu preci maksāt vairāk kā 15Ls ir nepiedienīgi, ņemot vērā tās pielietojuma daudzumus, tās sarežģītību un sapratni, cik reāli šitās lietas izgatavošana ir lēta. Toties, kā īstens sievišķis, ļāvos pāris atlaidēm un nopirku pāris lupatiņas.
Bet berzošās kedas lika par sevi manīt un doma bija skaidra - jāiekāpj iekš tā 'boards.lv', skatīties vai vēl nav tās atlaidītes un kediņas par smukām cenām. Abraka-dabra! Pa smieklīgiem 18 lašiem ar pāris saņiem tiku pie skaistiem, baltiem kuģiem, kuri ekzelenti pārcieš nepamanītas peļķes [paspēju jau pārbaudīt] un pārsteidzoši ļoti labi uzmet ledum - i` ne kājiņa nepaslīdēja.
Pēc tam sekoja "rūdolfa mantojums" iekš tā kīno. Godīgi? Es loloju pārāk lielas cerības un paliku nedaudz bešā - tiešām šķita, ka būs interesantāks sižets un tie pāris vizuālie efektiņi man bija kā defektiņi. Bet nu tā māja vārdā kīnō "Rīga" ir prieks stabilais - tur esot gribas būt tā kā tajā filmā "Sing in the Rain", kad iešana uz kīno ir kkas wowč, kad jāsaģērbjas smukāk. Ak vecie laiki.
Vēl pēc tam bija jaunais mēģinājums izkāpt no komforta zonas ar SAN nodaļas sēdi un iesaistīšanos vēl šajā nodaļā. Tīri tā pēc būtības ir skaidri un gaišpilni uz lapiņas jāuzraksta savi mērķi un ko un kā es gribu sasniegt parlamentā un visur citur.
Šāda man bija šodiena, kurā es baigi gribēju ar jums dalīties, lai jūs zinātu kādi ir situācija kedu/gumijnieku pasaulē, kas ir to Streiča filmu un kā pamazām jākāpj laukā no komforta zōnas.
Arrivedeči! Līdz rītvakaram!
Šodien bija vnk wtf iekš skoliņas, bet nu vajadzēja pamosties tik fakin agri [senāk 7:30 būtu bijis vēlu, tagad esmu paspējusi izlaisties], lai noskaidrotu to, ka vecais, galvenais kraķis atkal pirž mums gaisu, jo dizaina darbnīcā mums nav ko darīt, jo viņš pats nerubī īsti visu. Šodien ļoti izteikti laikam varēja sajust, ka šajā 4 cilvēku kopā es esmu boss, kurš atbrauc vienreiz mēnesī un saliek visu pa plauktiņiem. Pašai jau gribas par šito ieķiķināt, bet nu...lai jau.
Tā kā man bija maģiskās 5h ar līdzīgu apstākļu sakritību kā rītdien, tad devos uz 'cinamūnu' skatīties filmiņas. Nokļuvusi 'alfā' radu sajūtu, ka labāk par to neforšo ķinīti, es varēti pameklēt sev gumijniekus. Neko pieņemamās cenās un glīšu neatradu - man ļoti svarīgs ir komforts un iekšējā apziņa, ka par šādu preci maksāt vairāk kā 15Ls ir nepiedienīgi, ņemot vērā tās pielietojuma daudzumus, tās sarežģītību un sapratni, cik reāli šitās lietas izgatavošana ir lēta. Toties, kā īstens sievišķis, ļāvos pāris atlaidēm un nopirku pāris lupatiņas.
Bet berzošās kedas lika par sevi manīt un doma bija skaidra - jāiekāpj iekš tā 'boards.lv', skatīties vai vēl nav tās atlaidītes un kediņas par smukām cenām. Abraka-dabra! Pa smieklīgiem 18 lašiem ar pāris saņiem tiku pie skaistiem, baltiem kuģiem, kuri ekzelenti pārcieš nepamanītas peļķes [paspēju jau pārbaudīt] un pārsteidzoši ļoti labi uzmet ledum - i` ne kājiņa nepaslīdēja.
Pēc tam sekoja "rūdolfa mantojums" iekš tā kīno. Godīgi? Es loloju pārāk lielas cerības un paliku nedaudz bešā - tiešām šķita, ka būs interesantāks sižets un tie pāris vizuālie efektiņi man bija kā defektiņi. Bet nu tā māja vārdā kīnō "Rīga" ir prieks stabilais - tur esot gribas būt tā kā tajā filmā "Sing in the Rain", kad iešana uz kīno ir kkas wowč, kad jāsaģērbjas smukāk. Ak vecie laiki.
Vēl pēc tam bija jaunais mēģinājums izkāpt no komforta zonas ar SAN nodaļas sēdi un iesaistīšanos vēl šajā nodaļā. Tīri tā pēc būtības ir skaidri un gaišpilni uz lapiņas jāuzraksta savi mērķi un ko un kā es gribu sasniegt parlamentā un visur citur.
Šāda man bija šodiena, kurā es baigi gribēju ar jums dalīties, lai jūs zinātu kādi ir situācija kedu/gumijnieku pasaulē, kas ir to Streiča filmu un kā pamazām jākāpj laukā no komforta zōnas.
Arrivedeči! Līdz rītvakaram!
apstājies!