Galvenais, ka visi ir laimīgi. Ja neesi - apvaldi savu ego un atver vienreiz, vecīt, vaļā acis - ja jau tu šito lasi, tad tev pieder daudz vairāk nekā vairākiem miljoniem citu cilvēku uz pasaules.
Šito rakstot, es atcerējos par vienu mammas paziņu, kurš studenta gados bija tik ļoti nokrities, ka īrējā pie kkādas večiņas mazu istabiņu un gulēja uz kartonu kastēm, un tajā brīdī viņam iestājās lūzuma punkts, kad saprata, ka viss ir viņa paša rokās un zemāk viņš vairs negrib krist. Un tā viņš kļuva par miljonāru. Neticās? Bet reāls stāstiņš. Redz, tiem, kuriem visu laiku ir tā labi, tie arī lielākoties nodzīvo visu dzīvi tā labi. Taisnība jau arī ir tajā, ka ne visi grib to miljonu, bet mēs visi beidzot varētu sākt darīt un pelnīt savu iztiku ar to, kas tiešām pašiem patīk, par ko ir sapņots kopš bērnības.

10 stundās virtuvē var ne to vien izdomāt. Jā, tas viss ir visiem zināms, tikai ikdienā visi ir pārņemti ar savām problēmām un novērtē tikai to, kā vairs nav. Bet es negribu tā.

Čau!