![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Kopš piektdienas pārņēma nostaļģiskas un sentimentālas sajūtas, bet es tās norakstīju uz pārkaršanas rēķina, jo tādas sajūtas atļauties nevaru.
Es labprātāk ietu uz priekšu, bet mētājos un mielojos vēl ar garšīgiem apgrauzteņiem.
Kāpēc cilvēks nemāk nomest savu veco ādu un iet tālāk.? satiekot kādu man viņš ir jālaiza, jālaiza tā āda nost, bet tā nenāk nost. vajag izmērcēt, lai vieglāk tā nokrīt, bet nevar peirunāt iet peldēties.
kāpēc vajag tik daudz kritizēt, ja no tā abiem tikai sliktāk.. mute nestāv ciet vai niez mēle...
Es meklēju kaut ko tur, kur neko atrast nevar! bet tā mainot vienu pret otru un otru pret vienu, es labāk spēju izgaršot katru, jo man ir piemetusies šī nevajadzīgā darbība- salīdzinat! no tā jātiek vaļā!