|
|
Tuesday, June 7th, 2005
| |
10:14
|
šis instrumentālais iekš radio ir skumjš. ..
nenāk ne prātā iekodēt dienu, bet iesākums piedāvā tieši šādas noskaņas. ņurcoties pa gultu kaut kur starp miegu un nomodu, fāzē, kad sapņi vairs nerādās, uzpeldēja samocīta vīrieša seja, laiks celties! tad piemetās dungojama, nezkur dzirdēta dziesmiņa "tīk man labāk ass nātru vijums/nekā dāvātais, maigais zīds/savu domu tālajos ceļos/kāpēc mani tu nepaņem līdz/...ja tā nav...."
pagaidām..
|
|
(ir ko piebilst)
|
| |
00:25
|
es te biju!
mūžīgais tuksnesis.
tagad ir tā - tu skumsti, es skumstu.
pārpratums.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Monday, June 6th, 2005
| |
21:43
|
nepaspējot neko no tā, kas no rīta jāizdara, pirms iziešanas no mājas, klupšus krišus aizdrāzos uz vietni (lai ko tas arī patiesībā nozīmētu) un visu laiku pavadīju pilnīgi cibiskās noskaņās, kas, manā gadījumā nozīmē, ka visi jautrojas un ļaujas vispusēji nerroties.
lai dzīve liktos skaista, tai jābūt jautrai ( tas gan nevarētu attiekties uz tiem, kam trūkst humora izjūtas, ja nu to vienīgi teiktu par to, kāda būs šo elle).
mans triks ar negatīvo informācijas plūsmu piegriešanu, uzreiz atvadoties, cilvēku novedis līdz tādai sapratnei, ka viss, bet tas pats, stāstāms ātrrunā. un, kad tā, tad tas jau kļūst pavisam smaidīgs pasākums.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| |
14:14
|
informācija agrākinformētajiem viesiem no Zemei draudzīgajām galaktikām:
piezvanīju uz nosapņoto telefona nummuru, nezkapēc pilnīgā pārliecībā gaidot, ka izdzirdēšu mazas meitenītes balsi.
un tā arī bija!!!
meitenīte no Lattelekom automātiskā atbildētāja pavēstīja, ko tieši jādara un kāpēc.
tātad tie cipariņi var nozīmēt vēl tikai Džokera skaitļus. Latloto kaut ko ieperinājuši netā un, lai viņi tagad saturas, es nāku iztukšot savus kontus.
|
|
(2 comments | ir ko piebilst)
|
| |
10:24
|
|
| |
09:09
|
|
| Sunday, June 5th, 2005
| |
16:34
|
kāds ļoti cilvēkmīlošs tipiņš varētu vērst savu enerģiju cibas info latviskošanas virzienā. man patīk angļu valoda un programmēšana, bet ne jau tik ļoti. ir nojausma, ka tas suns kaut kur tur ir, bet nepielec!
sevis nomocīšanā ierakstu kārtējo sēriju, bet nupat jau pietiek tīksmināties ap saviem un citu postiem (vai pastāv kaut kas vēl, izņemot cibu? ja jā - kur gan jūs smeļaties tādu pārliecību?)
viss, eju darīt kaut ko citu.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| |
15:55
|
|
skābeņu dobē
slieka ieņem stoiku uz galvas,
nogrābju skujas no kapa -
raudāšanu apspiežu jau iedīglī.
tas ir par grūtu! par grūtu:/
kāds varētu piespēlēt emociju un ķermeņa lietošanas instrukcijas.
un es nedraudzēšos vairs ne ar vienu, kurš nedraudzējas ar mani! (manā izpratnē).
|
|
(ir ko piebilst)
|
| |
15:04
|
sidrā izskalotas smadzenes un
acis spogulī bliež eremītisku gaismu,
jocīgi, ka apkārt viss tas pats, kas vakar;
jo šodiena uzprasās ar pavisam citu mūžību.
tā bija pirms stundas, bet tagad sēžu un guļu, rakstu un guļu, guļu un neguļu, beigts var nomirt.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| |
01:26
|
kaimiņš kā radars, iestājoties klusuma brīžiem, mauc vaļā piecus kreptīgus šķaudienus. un kā tikai viņam šitā sanāk? man ir aizdomas, ka viņš dzīvo kaut kur pa diagonāli pāris stāvus zemāk. ja šī būda grūs, nebūs ne mazāko šaubu, kurš ir bijis pie vainas.
current mood:  cheerful
|
|
(7 comments | ir ko piebilst)
|
| Saturday, June 4th, 2005
| |
20:48
|
vientulības nav, pat, ja nav cilvēku - paskaties pa logu, ja esi urbanizēta būtne, koki tik aicinoši šalko, radio tehno - nevainojami.. bet, lai to ieraudzītu/sadzirdētu arī vajag justies pietiekami labi.
neapskaužu tos, kam ir depresijas un nepietiek naudas kautkam.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| |
20:29
|
brīžiem daži klusē par daudz uzmācīgi. tā, ka to nemaz nevar neievērot - kā ignoranci. ignorēšana, man vismaz, bieži vien, ir pilnīgi apzināti ļaunprātīga rīcība. es nolemju - šo es ignorēšu, un, jā - cilvēki cieš! 100 punkti!
tā pašvērtība iekšā daudziem ir tik trausla, ka citu šitentāda ignoratīva attieksme to salauž galīgi.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| |
19:59
|
kamēr Širijs raksta atbildi, gribas atkal iepļāpāt, jo šodien nu atkal reiz ir retinātā laika diena. vajag tikai pasēdēt pusstundu klusumā un retinātais laiks ir klāt! tas ir, kad vari paskatīties uz pulksteni divas reizes un pagājusi nevis stunda, bet minūte. OK! briesmīgi jau jauki - laiks ir iegūts, bet ko tādu globālu sastrādāt, ja nav programmas?
tie nu ir tie brīži, kad tiek sadarītas vēl vairāk muļķības.
|
|
(11 comments | ir ko piebilst)
|
| |
18:26
|
skaisti... izlīt līdz kaulu smadzenēm un tad ilgi un svētlaimīgi žūt.
pusdienu nomocījos kā ēzelis starp divām siena kaudzēm, nespējot izlemt, ko pasākt. apgrūtinošs pasākums - lēmumu pieņemšana. kalni un muhamedi paliek katrs savās pozīcijās - neviens pie neviena neiet.
ir darbības, kuras procesā iepriecina, bet to sekas ir draņķīgas un otrādi. šovakar pievēršos pirmajām.
|
|
(14 comments | ir ko piebilst)
|
| |
02:36
|
saskrieties ar sauli tikai vienreiz,
vienreiz plakstos notvert zibensdzirksti,
nedalīšu šodien vairāk sāpes,
tu tās katru mīļu dienu pirksi.
paldies par logarūšu šķindu,
un acu gaismu (vēl jau pietiek...),
kaut ko tik pušu iekšā - nedzēs! - pietrūks bindes,
paldies par to un šobrīd pietiek.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| |
02:07
|
iepukstēšu tīri tāpat vien, lai neaizaug ar sūnām.
tieši šobrīd apjēdzu, ka Einšteinam taisnība par to, ka jokaini ir gaidīt atšķirīgu iznākumu, darot tās pašas lietas. bet es - tuda že. sapņošana pati par sevi ir reti patīkama nodarbe, bet traki atņem laiku, un laiks ir svarīgs! kaut kādā brīdī tā mūžība, kas priekšā sāk likties dikti īsa un tad parauj tāda škrobe, jo neviens jau nav vainīgs, pat es ne, bet vienalga gribas paspēt tos sapņus kaut mazliet iejūgt. paskatīties cik tie ir dzīvelīgi, kad kļūst reāli.
neticu, ka, kas meklē tas atrod...
grūtdienisks periods (par daudz ieildzis) un vienīgais, ko varu savā labā darīt - smieties! daudz, bieži un gardi. bieži vien iztēlē dzenāju komēdijas, frāzes iz dzīves un uzjautrinos par apkārtnotiekošo. žēl, ka cilvēki dažreiz sāpīgi uztver smieklus, smaidus, smīnus, domājot, ka viņi tādējādi tiek kautkā pazemoti, patiesībā izdarot man milzu pakalpojumu - iepriecinot.
yo pīs;D
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Monday, May 23rd, 2005
| |
23:14
|
|
jokains rīts sanāca. pirms aizmigšanas palasījos Pilsuma īsismus, un brīžiem sasmējos. tātad, no rīta modos no saviem smiekliem - un tā vairākas reizes. labi..aizmigu, kad pārgāja tā bezcēloņu jautrība, un nosapņoju, ka iepazīstos ar vienu populāru personu un pierakstu telefonu, ko pamostoties atcerējos. un tagad nesaprotu, piezvanīt, vai? un, ja nu tā ir zīme, bet, ja tikai ciparu savirknējums?
|
|
(13 comments | ir ko piebilst)
|
| Friday, May 20th, 2005
| |
23:05
|
tieši tik vienkārši - nedaudz putojošas dziras un lietas, kuras absolūti riebjas, kļūst pieciešamas, cilvēki, kuri krīt uz aknām - liekas jauki un pielaižami tuvāk. tikai tāpēc putojošajai dzirai tiek dota zaļā iela - jo tā maina realitātes iestādījumus, kuri atvieglo vai sarežģī dzīvi, kad pati ikdienišķā dzīvīte ved ārprātā ar savu viendabīgi nemainīgo attieksmīti pret to.(kam dots saprast, lai saprot;)
šī bija tikai pēdējo stundu pārdomu rezultāts, taču, jau nedēļu (?) mokos ar sevis atspulga uztveri spogulī. visnotaļ savdabīgs, ļoti īpašs, mazliet pievilcīgs, mazliet pretīgi nepieņemams tēls. TĒLS. bet ne mans.
pārtraucu idintificēties ar ķermeni, idintificējos ar domām...
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Friday, May 13th, 2005
| |
01:52
|
miers un gaisma šim namam -
kāpnes izliktas pārdošanai.
es kāpju un skaitu santīmus,
kurus zaudēju, mērojot stāvus.
kāpju un skaitu lapas,
kuras nokrīt tālajā mežā
atšķaidot zemi ar sapņiem maniem,
attālinot no pavasariem
|
|
(2 comments | ir ko piebilst)
|
| Thursday, May 12th, 2005
| |
22:19
|
|
kad piedalos notikumos - tie cilvēki apkārt ir, bet pēc pāris sekundēm viņi izgaist kā tēli sapnī - nereāli, nevienu tikpat kā nepamanu. tīrākās proves intraversija. reāli ir tikai mani iekšējie procesi. pasaule ir nereāla!
|
|
(4 comments | ir ko piebilst)
|
|
|
|
|