|
|
Tuesday, November 21st, 2006
|
8:04p - noklausīta saruna
biju vienā mazā humpalbodītē un dzirdēju kā kāda pircēja stāsta pārdevējai notikumu:
- biju aizgājusi pie draudzenes, viņai podā smuka puķe, bet nokaltusi. kaut kā es gāju garām, uzskrēju tam podam virsū, puķe nogāzās un pods saplīsa, viss izbira pa grīdu. draudzene teica, ka nu metīs to puķi ārā, tāpat nokaltusi, bet es saku: - iedod man vienu stādiņu, paprovēšu izaudzēt. viņa man iedeva to stādiņu, iestādīju sev mājās un man tik smuki tā puķe auga, ka nenopriecāties! un cits jau nebūtu tik labs un nepateiktu, bet es pateicu, ka man tā viņas puķe dikti smuki izaugusi, kad viņai pašai kalst nost.
(2 comments |comment on this)
|
|
|
|