|
|
Monday, November 13th, 2006
|
8:27p - viskautkas par šo un to.
iznāca diezgan sarežģīta situācija - nevarēju noteikt viena cilvēkbērna dzimumu šodien. citā situācijā varētu izkulties, bet man bija jārāda uz kuru ģērbtuvi iet un tāpēc jāzina, vai tas ir puika vai meitene. varen glupa jušana, es teikšu. skaties un 50/50, ka viens vai otrs. kauns paprasīt arī. uz ielām ir reizēm tādi īpatņi gadījušies, bet tur - brīdi padomā un aizmirsti. izrādījās, puika,un....drausmīgi kautrīgs. tas, protams mani ne mazākajā mērā neattaisno, bet, varbūt šo to izskaidro?
vēl, nekādi nesanāk justies brīvi, kad kāds velta tik pārlieku uzstājīgu uzmanību. sēdi, staigā, kusties, runā kā kameras priekšā. uzmanīgie mainās, es ne - turpinu tizli mulst.
mans fakinaķītis izstrādāja priekš dzīvnieciņa ļoti izdevušos joku. sameklēju spolīti, šķeres, adatu, lai salāpītu dažus pašķīdušus apģērba gabalus. ērti iekārtojos, ņemšu spolīti - nav. izmeklējos visur - nav un nav. domāju, ka pati kaut kur ne tur nolikusi, jo kašaks, kad kaut ko nosper, taisa ievērojamu troksni un sevi tādējādi atmasko. šoreiz miers un klusums. sameklēju citu spoli ar nepareizas krāsas diegu, jo vajadzīgais nu ir nosvīdis, un padaru,ko nodomājusi. tad, dodos uz darbu. velku kājā labo zābaku, a tam pār malai karājas diegs, sāku vilkt un izvelku kā tāds Koperfīlds visu diegu no tā zābaka, kurā jau atrodas kāja, un vēl atvieglojumā noskurinos, ka adata nebija kopā ar diegu. velku kreisās kājas zābaku un - :)-uzminu spolītei. kā viņa šito dabūjusi gatavu, dies` vien zin, bet vienu brīdi man bija patiešām liels prieks un lepnums par viņu.
(comment on this)
|
|
|
|