Atvelc elpu, es cienāju

> recent entries
> calendar
> friends
> profile

Wednesday, June 15th, 2005
9:15a - Atkarība no gaļas
pilnīgi neloģiska, zinot, ka zvēri tiek kauti, lai es iecirstu zobus, it kā viņu vienīgā jēga būtu vārīties manā kuņģī. ui, es jau nekauju, kur nu es! pat asiņu lāse manī izraisa šausmas. bet zinu tak kā tas notiek, vai ne? ēdu? jā. tātad piedalos. un tas pie manas milzīgās un neierobežotās dzīvniekmīlestības. bet nu nav man tā parliecība, ka es esmu tas kaut kas tik pārļoti vērtīgais, kā dēļ kādam būtu jāmirst. jobtvai.

rīta noskaņa - pilnīgs Dao. esi sveicināta, saule! /ave sol/:)


current mood: aggravated

(14 comments |comment on this)

12:48p - Kanalizācijas rūķītis.
es dzīvoju pazemē. tur, kur pāri braukā mašīnas, apakšā ir paslēpta milzumplaša pasaule. te mīt tumsa, ielu bērni, žurkas un es.
klīstu pa cauruļu labirintiem, izpeldoties cilvēku atkritumos. reizēm apbrīnoju žurku savrupo un spēcīgas hierarhijas pilno pasauli. tajā nesen uzradies kāds žurku vilks, kurš izdzīvojis kaut kādā laboratorijas eksperimentā, bet izmucis, jo viņam palaimējies nograuzt būrīša pieskatītāju. sākumā viņš šeit arī uzvedās pavisam nenormāli - metās grauzt sprandas visiem, kas pagadījās ceļā. asinis šķīda uz visām pusēm un žurkini bija nobijušies līdz nāvei. taču kaut kādā brīdī Vilkam bija gana, viņš gulēja pietūcis un mira nost no asinssaindēšanās. tad arī žurkini sadūšojās pieiet tam mazliet tuvāk un to kārtīgi izpētīt.
vārdu pa vārdam, un Vilks pastāstīja par briesmīgo, briesmīgo eksperimentu, kas viņu bija padarījis par tādu varmācīgu slepkavu.
viņš teica:
- es gribēju dzīvot. vairāk neko, un pat, ja man tādēļ bija jāaprij visi pārējie. ko es tur varēju darīt? jo dzīvot es gribēju vairāk par visu. (te viņš----->


current mood: accomplished
current music: šļaksti

(comment on this)

6:27p - Kanalizācijas rūķītis. (1.turp)
--->..apraudājās, asaras plūda nebeidzamām straumēm un ieplūda pa tiešo kanalizācijā).
neviens nezināja kā viņu mierināt. tādas sāpes nevienam nebija nācies ne piedzīvot, ne saprast. tāpēc viņi tikai stāvēja mēmās šausmās un klusi katrs pie sevis lūdza, lai tikai viņš mitējas raudāt. un viņu sirdīs ielija smagums, tumsa un līdzjūtība. un milzīga, neapslāpējama pielūgsme, vēlēšanās par šo Vilku stāvēt un krist. cīnīties līdz nāvei, lai viņu atriebtu.
- Ko mēs varam darīt tavā labā? - viņi prasīja. - mēs gribam nomazgāt asinis, kas palikušas tavās spalvās un izžāvēt tavas acis, kuras nebeidz liet asaras.
tagad viņi - žurkini, ar Vilku priekšgalā, plāno atriebību. viņi gatavojas karam.
vēl dažreiz uzduros smirdošiem, uzburbušiem bērnu līķīšiem ar polietilēna maisiņiem galvās. viņi nav paspējuši tos laicīgi noraut, lai ievilktu elpu un paliktu dzīvi. bet, vismaz, viņi paskatījās tās multenes. ziniet, pie mums te nav iespēja ievilkt kabeli. un televizora arī nav. par to pat neviens nesapņo.---->

(comment on this)

8:05p - Kanalizācijas rūķītis. (2.turp)
--->par citām lietām varu pastāstīt citreiz. tagad man jāiet pacelt lūkas vāku un paskatīties, kas notiek tur - augšā.

(comment on this)

9:56p
nu, kas i`, ko? visi pārāk pieauguši, lai lasītu pasakas? *svētā sašutumā iegraužas banānā*

current mood: amused
current music: alternatīvā nācija

(comment on this)


<< previous day [calendar] next day >>

> top of page
Sviesta Ciba