|
|
Saturday, June 4th, 2005
|
2:07a
iepukstēšu tīri tāpat vien, lai neaizaug ar sūnām.
tieši šobrīd apjēdzu, ka Einšteinam taisnība par to, ka jokaini ir gaidīt atšķirīgu iznākumu, darot tās pašas lietas. bet es - tuda že. sapņošana pati par sevi ir reti patīkama nodarbe, bet traki atņem laiku, un laiks ir svarīgs! kaut kādā brīdī tā mūžība, kas priekšā sāk likties dikti īsa un tad parauj tāda škrobe, jo neviens jau nav vainīgs, pat es ne, bet vienalga gribas paspēt tos sapņus kaut mazliet iejūgt. paskatīties cik tie ir dzīvelīgi, kad kļūst reāli.
neticu, ka, kas meklē tas atrod...
grūtdienisks periods (par daudz ieildzis) un vienīgais, ko varu savā labā darīt - smieties! daudz, bieži un gardi. bieži vien iztēlē dzenāju komēdijas, frāzes iz dzīves un uzjautrinos par apkārtnotiekošo. žēl, ka cilvēki dažreiz sāpīgi uztver smieklus, smaidus, smīnus, domājot, ka viņi tādējādi tiek kautkā pazemoti, patiesībā izdarot man milzu pakalpojumu - iepriecinot.
yo pīs;D
(comment on this)
|
2:36a
saskrieties ar sauli tikai vienreiz,
vienreiz plakstos notvert zibensdzirksti,
nedalīšu šodien vairāk sāpes,
tu tās katru mīļu dienu pirksi.
paldies par logarūšu šķindu,
un acu gaismu (vēl jau pietiek...),
kaut ko tik pušu iekšā - nedzēs! - pietrūks bindes,
paldies par to un šobrīd pietiek.
(comment on this)
|
6:26p
skaisti... izlīt līdz kaulu smadzenēm un tad ilgi un svētlaimīgi žūt.
pusdienu nomocījos kā ēzelis starp divām siena kaudzēm, nespējot izlemt, ko pasākt. apgrūtinošs pasākums - lēmumu pieņemšana. kalni un muhamedi paliek katrs savās pozīcijās - neviens pie neviena neiet.
ir darbības, kuras procesā iepriecina, bet to sekas ir draņķīgas un otrādi. šovakar pievēršos pirmajām.
(14 comments |comment on this)
|
7:59p
kamēr Širijs raksta atbildi, gribas atkal iepļāpāt, jo šodien nu atkal reiz ir retinātā laika diena. vajag tikai pasēdēt pusstundu klusumā un retinātais laiks ir klāt! tas ir, kad vari paskatīties uz pulksteni divas reizes un pagājusi nevis stunda, bet minūte. OK! briesmīgi jau jauki - laiks ir iegūts, bet ko tādu globālu sastrādāt, ja nav programmas?
tie nu ir tie brīži, kad tiek sadarītas vēl vairāk muļķības.
(11 comments |comment on this)
|
8:29p
brīžiem daži klusē par daudz uzmācīgi. tā, ka to nemaz nevar neievērot - kā ignoranci. ignorēšana, man vismaz, bieži vien, ir pilnīgi apzināti ļaunprātīga rīcība. es nolemju - šo es ignorēšu, un, jā - cilvēki cieš! 100 punkti!
tā pašvērtība iekšā daudziem ir tik trausla, ka citu šitentāda ignoratīva attieksme to salauž galīgi.
(comment on this)
|
8:48p
vientulības nav, pat, ja nav cilvēku - paskaties pa logu, ja esi urbanizēta būtne, koki tik aicinoši šalko, radio tehno - nevainojami.. bet, lai to ieraudzītu/sadzirdētu arī vajag justies pietiekami labi.
neapskaužu tos, kam ir depresijas un nepietiek naudas kautkam.
(comment on this)
|
|
|
|